Grāfs
Grāfs (vāc. Graf, fr. Comte, angl. Count, kr. Граф) – sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls. Jēdziens cēlies no latīņu comes (pavadonis), un kā ieņemamā amata apzīmējums radies IV gs. Senajā Romā (piem. comes sacrarum largitionum – galvenais mantzinis). Agrajos viduslaikos grāfs bija valsts administratīvās vienības – grāfistes (comitatus, shire, county), palatināta - suverens, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis; jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Aristokrātijas sociālajā hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija Earl (no skandināvu Jarl), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).
Skat. arī: markgrāfs
- Pfalcgrāfs (vāc. Pfalzgraf, angl. Count Palatine or Palsgrave, no „Pfalz“ - „palatināts“ + „grāfs“), franku karaļvalstī – karaliskais tiesnesis; Vācu nācijas Sv. Romas impērijā – palatināta grāfs (palatināta grāfiste no parastas grāfistes atšķiras ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija).
- Palatīns jeb galma pfalcgrāfs (lat. Comites palatini caesarei, vāc. Hofpfalzgraf) - tāpat kā savu monētu kalšanas tiesības liecināja par statusu nobilitātes rangu hierarhijā, arī ģerboņu piešķiršanas tiesības kļuva tikai dažu augstāko aristokrātu prerogatīva. Sv. Romas impērijā aristokrātus, kam imperators bija piešķīris šādas tiesības, dēvēja par palatīniem jeb galma pfalcgrāfiem. „Lielajiem palatīniem“ (Sv. Romas impērijā 100 augstākās aristokrātijas dzimtas), bija tiesības piešķirt pat dižciltību, bet t.s. „mazajiem palatīniem“ bija privilēģija apstiprināt ģerboņus.
- Reihsgrāfs (vāc. Reichsgraf, angl. Count of the Empire) - Vācu nācijas Sv. Romas impērijas „valsts“ grāfs, kura suverens, senjors bija tikai pats imperators.
- Firstgrāfs (vāc. Gefürsteter Graf, angl. Princely Count) – vācu zemju tituls no „Reichsfürst + Graf“.
- Burggrāfs (vāc. Burggraf, angl. Burgrave, it. Burgravio) – imperatora, karaļa vai bīskapa iecelta amatpersona, pilsētas (castle, burgh) senjors. Savās zemēs iemiesoja augstāko administratīvo, tiesu un militāro varu. Ja konkrētā pilsēta bija tiešajā imperatora valdījumā, tad burggrāfs bija arī reihsgrāfs.
- Reingrāfs (vāc. Rheingraf, angl. Rhinegrave) - Reinas baseina labā krasta zemju grāfa tituls; arī mežgrāfs (vāc. Wildgraf, Waldgrafe, ang. Wildgrave, - no lat. comites silvestres) - Reinas-Hesenes (vāc. Rheinhessen) zemju Nahegau grāfu dzimtas atzara tituls. Dažkārt figurē apvienotais tituls "Wild- und Rheingrafen". Tituls vācu zemēs, parādās 1113. gadā, kad to pieņem Nahegau (Nahegau) grāfa Emiho VI dēls mežgrāfs Emiho VII (Emicho VII, (1103.–1135.).
- Raugrāfs (vāc. Raugraf, angl. Raugrave)
- Landgrāfs (lat. comes provincialis) viduslaiku vācu zemēs nosacīti suverens zemes kungs, pēc statusa pielīdzināms hercogam.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 14., 95. lpp.
- Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)
