Bejī
Bejī (no lat. baiulivus; fr. bailli, angl. bailiff, vāc. Ballei, kr. бейлиф, бальи) - karaļa ierēdnis, tiesas administratīvā apgabala - bejāžas, - pārvaldnieks (sākotnēji, nodokļu iekasētājs) ar augstāko tiesu un administratīvo varu savā bejāžā. Amatu ieviesa Filipa II valsts administratīvās reformas ietvaros Francijas karalistes ziemeļos viduslaikos (dienvidu provincēs bejī analogs bija senešals). Bejī sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces bruņniecību nesaistītu karaļa galminieku. XV-XVI gs. amata nozīmīgums samazinājās, bet to likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā. Amats izveidots XII gs. un visai ātri tika pārņemts arī ziemeļu kaimiņu zemēs, kur amats bija zināms kā "baljuw" - tiešs pārnesums no franču vārda bailli, - taču figurēja arī identisku amata pienākumu apzīmējumi citās valodās, piemēram, "drost", "drossaard" (Brabantē), "amman" (Briselē), "Meier" (Leuvenā, Asē), "schout" (Antverpenē), "amtmann" un "Ammann" (vācu zemēs un Šveicē). Vēlāk vācu zemēs šo amatu sākā dēvēt par "fogtu". Kopš XIII gs. arī provinces pārvaldnieks mūku bruņinieku ordenī (Teitoņu ordenī šis amats bija zemes komturs jeb landkomturs - vāc. Landkomtur). Anglijas karalistē šis amats tika dēvēts par "beilifu" (angl. bailiff) un amats, gan ar izmaiņām statusā un pienākumos, saglabājies līdz jaunākajiem laikiem.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 96. lpp.
