Empedokls no Akragām

Empedokls no Agrigentas (~483.-423. g.p.m.ē.) - filosofs. Dzimis un darbojies sengrieķu kolonijā Agridentā (Sicīlijā). Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 105. lpp.