Aristokrātija

Aristokrātija (gr. aristokratia; no ἀριστεύς - aristos, "labākais" + kratos - κράτος, "vara") - 1. sabiedrības augstākais, priviliģētais slānis, elites kārta, kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem valsts vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības šķirām un kārtām; 2. valsts pārvaldes forma.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 12. lpp.

---

• Марк Блок. Знать. / Блок М. Феодальное общество. Москва, 2003, с. 277-332

---

• Bush, Michael L. The English Aristocracy: a Comparative Synthesis. - Manchester University Press, 1984
• Bush, Michael L. Noble Privilege. / The European Nobility. - Manchester University Press, 1983
• Cannadine, David. The Decline and Fall of the British Aristocracy. - Yale University Press, 1990
• Wasson, Ellis. Aristocracy and the Modern World. - Palgrave Macmillan, 2006
• Winchester, Simon. Their Noble Lordships: Class and Power in Modern Britain. - Faber & Faber, 1981

Resursi internetā par šo tēmu

• BBC series on recent history of European aristocracy