Lilberns Džons
Džons Lilberns (John Lilburne, 1614.-1657.) – leveleru ideologs un līderis, pamfletists.
Dzimis 1618. gadā Anglijas karalistē, ziemeļos, Dergemas grāfistē, džentrija Ričarda Lilberna ģimenē. Guvis minimālu pamatizglītību, tad, atbilstoši džentriju vidū valdošajai tradīcijai jaunākos dēlus orientēt uz tirdzniecību vai rūpniecību, 1630. gadā iekārtots mācībā Londonā pie audumu tirgotāja. Uzkalpojās par palīgu, kam jau uzticēja saimnieka vārdā veikt mazāk svarīgus darījumus (darba darīšanās vairākkārt bijis Holandē). Aizrāvās ar tur drukāto puritāņu literatūru, kontrabandas ceļā to veda uz Angliju. 1637. gadā arestēts un tiesāts Zvaigžņu palātā (piesprieda 500 sterliņu mārciņu sodu, pērienu un kauna stabu). 1638. gada 18. aprīlī sods tika izpildīts, pēc kura Lilbernu atkal ieslodzīja cietumā, no kura to atbrīvoja tikai t.s. ilgais parlaments 1641. gada maijā. Šim ieslodzījuma laikam veltīts viņa pirmais pamflets "Džona Lilberna atklātā vēstule Flitas cietuma apsargiem" (1640.). Piedalījās pirmajā Anglijas pilsoņu karā (1642.-1646.), dienot Parlamenta armijā. 1642. jau apakšpulkvedis. 1642. novembrī saņemts gūstā, bet atbrīvots gūstekņu apmaiņas procesā. Piedalījās kaujā pie Marstonmūras (2.07.1644.). 1645. gadā, nevēloties kalpot presbiteriāņu valdībai, kuru publiski gānīja savos pamfletos, pameta armiju. Kopā ar Volvinu, Overtonu u.c. pārstāvēja independistu radikālo spārnu, krasi iestājoties par monarhijas kā tādas likvidēšanu. 19.07.1645. apcietināts par musināšanu. Ņūgeitas cietumā esot, uzrakstīja pamfletu "Par dabisko tiesību aizsardzību Anglijā" (10.10.1645.). 1646. gada 11. jūnijā tiesāts - piesprieda 40 000 sterliņu mārciņu soda un ieslodzījumu Tauerā (esot ieslodzījumā, aktīvi rakstīja politiskas programmas un pamfletus, kurus izplatīja galvaspilsētā). Noformulēja buržuāzijas varas politiskās doktrīnas pamatus un aicināja tos ieviest. Pamatojoties uz dabisko tiesību teoriju, iestājās par tautas suverenitātes ideju, vispārējām vēlēšanu tiesībām, referenduma tiesībām, valsts varas republikānisko formu, likumdošanas, izpildu varas un tiesu varas nošķiršanu u.tml. Armijas un Parlamenta pārstāvju kopapsriedē, kas noritēja 1647. gadā Petnijā (netālu no Londonas) no 28. oktobra līdz 11. novembrim Lilberna piekritēji nāca klajā ar "tautas vienošanās" programmu (Agreement of the People), pieprasot republikas nostiprināšanu un vispārēju vēlēšanu tiesību ieviešanu, uzstājās jau kā no independentiem atdalījusies partija, ko vēlāk sāka dēvēt par "leveleriem". 1648. gada 2. augustā Lilberns no cietuma tika atbrīvots, tiesas spriedums atcelts, un kā leveleru līderis aktīvi iesaistījās politikā. Independentiem iegūstot varu Anglijā, Lilberns nonāca opozīcijā, publicējot divus petīcijas formā rakstītus pamfletus: "Anglijas jaunās važas" (28.02.1649.) un "Jauno važu otrā daļa" (24.03.1649.), kuros brīdināja par militāras diktatūras, t.i. jaunas tirānijas draudiem. 28. martā viņu arestēja un atkal ieslodzīja Tauerā. Politiskās cīņas savstarpējo apvainojumu gaisotnē, lai atspēkotu apsūdzības, 14. aprīlī tika publicēts "Leveleru manifests", kurā visai skrupulozi un konkrēti izklāstīti leveleru politiskie uzskati. 1. maijā tika publicēta jauna saskaņas programma "Anglijas brīvās tautas vienošanās", kas bija leveleru publicistikas apogeja un to uzskatu un programmas apkopojums. 1649. gada aprīļa beigās, maija sākumā sākās leveleru sacelšanās, kas tika apspiesta. Sākās tiesas process pret Tauerā ieslodzītajiem Lilbernu u.c. leveleru vadoņiem par musināšanu uz dumpi. Tiesas process noritēja 24.-25. oktobrī un beidzās ar Lilberna pilnīgu attaisnošanu. Sajūsmināta pūļa ovāciju pavadīts Lilberns atstāja tiesas namu (Londonas pilsētas padome lika izkalt piemiņas medaļu ar viņa profilu un zvērināto vārdiem). Pametis Londonu, 1650. un 1651. gadu viņš pavadīja dzimtajā grāfistē, kārtojot privātās lietas, taču visai drīz atkal iesaistījās politikā, šoreiz uzstājoties pret seru Artūru Gezlrigu, Valsts padomes locekli un Ņūkāstlas gubernatoru, kuru Lilberns apsūdzēja savos pamfletos un petīcijās korupcijā un ļaunprātīgā varas izmantošanā. 1652. gada janvārī Parlaments par valsts amatpersonas apvainošanu piesprieda Lilbernam 5000 sterliņu mārciņu naudas sodu un izraidīja no Anglijas. Pusotru gadu viņš dzīvoja izraidījumā Nīderlandē. 1653. gada 15. jūnijā pēc Kromvela apvērsuma viņš atgriezās anglijā, taču tūdaļ tika arestēts. Tiesas process noritēja 1653. gada 13.-20. augustā, un attaisnoja Lilbernu, taču Valsts padome deva rīkojumu viņu paturēt ieslodzījumā. 1654. gadā Lilbernu pārveda no Tauera uz pili Džersijas salā, kur viņš pavadīja ieslodzījumā atlikušo savas dzīves laiku un mira 1657. gada 29. augustā. Īsi pirms nāves pievienojies kvēkeru sektai jeb "iekšējās gaismas draugiem".
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 237. lpp.
- Лильберн Д. Памфлеты. - Соцэкгиз: Москва, 1937 - C. 119
- Ефимов И.М. Свергнуть всякое иго: Повесть о Джоне Лилберне. - Политиздат: Москва, 1977 - C. 399
- Барг М.А. Великая английская революция в портретах её деятелей. - Мысль: Москва, 1991
- Попов-Ленский И.Л. Лильберн и левеллеры. - Москва- Ленинград, 1928
- Левин Г.Р. Демократическое движение в английской буржуазной революции. - Ленинград, 1973
