Loks Džons

Džons Loks (John Locke, 1632.-1704.) - filosofs materiālists, ekonomists, publicists.

Dzimis 1632. gada 29. augustā Raitonā (netālu no Bristoles) puritāņu advokāta (country lawyer and clerk) Džona Loka ģimenē. 1647.-1652. gados mācījies Vestminsteras skolā (Westminster School) Londonā. 1652.-1667. gados studijas Oksfordas universitātē (Christ Church, Oxford, 1656. gadā ieguva medicīnas bakalaura grādu, 1658. gadā - maģistra grādu). 1667.-1675. gados lorda Ešlija (Lord Anthony Ashley Cooper, 1st Earl of Shaftesbury) personīgais ārsts, vēlāk privātsekretāts. 1668. gadā ievēlēts Karaliskajā biedrībā (The Royal Society of London for the Improvement of Natural Knowledge), bet 1669. gadā - tās padomē. 1672.-1679. gados kā lorda Ešlija līdzgaitnieks ieņem dažādus amatus valsts pārvaldes sistēmā. No 1675. gada rudens līdz 1679. gada vasarai sliktā veselības stāvokļa dēļ uzturējās Francijā. 1683. sakarā ar politiskajiem notikumiem Anglijā (vigu vajāšanas) emigrēja uz Nīderlandi. 1688. gadā atgriezās Anglijā, kur publicēja vairumu savu darbu, iegūstot plašu popularitāti. 1691.-1704. gados uzturējās lēdijas Demerisas Mešemas (Lady Damaris Cudworth Masham, viena no pirmajām feminisma teorētiķēm) muižā Eseksā. Mira Eseksā, 1704. gada 28. oktobrī, 72 gadu vecumā.

Savā galvenajā darbā "Apcerējums par cilvēka saprātu" (1690.) attīstīja materiālistiskā empīrisma, papildinādams to ar Hobsa nominālismu un Dekarta racionālismu. Noraidīja Dekarta mācību par iedzimtajām idejām, par v ienīgo ideju avotu postulēja pieredzi. Idejas rada vai nu ārējo lietu iedarbība uz sajūtu orgāniem (sajušanas idejas), vai arī dvēseles stāvoklim un darbībai pievērsta uzmanība (refleksijas idejas). Ar sajušanas ideju starpniecību cilvēks uztver vai nu lietu primārās, vai sekundārās īpašības. Pieredzē gūtās idejas ir tikai zināšanu materiāls, nevis pašas zināšanas. Lai ideju materiāls kļūtu par zināšanām, saprātam to jāpārstrādā ar savu darbību, kas atšķiras tiklab no jušanas, kā arī no refleksijas un veidojas no salīdzināšanas, apvienošanas un abstrahēšanas. Šāda darbība vienkāršas idejas pārvērš par komplicētām. Par kopēju zināšanu iespējamības nosacījumu Loks, tāpat kā Hobss, uzskatījas valodu. Definēdams zināšanas kā divu ideju savstarpējās atbilstības (vai neatbilstības) uztveri, uzskatīja par drošām visas spekulatīvās zināšanas, t.i. ideju atbilstības saskatīšanu ar prāta palīdzību. Turpretim pieredzes zināšanas ir tikai varbūtiskas - tajās ideju atbilstība saskatāma, balstoties uz pieredzes faktiem. Cilvēka pārliecība par apkārtējo priekšmetu pastāvēšanu balstīta uz sajūtām. Šāda veida sensitīvās zināšanas Loks vērtēja augstāk par vienkāršu varbūtību, taču zemāk par spekulatīvo zināšanu ticamību. Lai gan Loks bija pārliecināts, ka cilvēka spējas izzināt materiālās un jo vairāk garīgās substances ir ierobežotas, viņu nevar īsti uzskatīt par agnostiķi, jo viņš postulēja, ka cilvēka uzdevums ir nevis zināt visu, bet tikai to, kas svarīgs tā rīcībai un praktiskajai dzīvei, un cilvēka spējas šādas zināšanas pilnībā nodrošina. Mācībā par valsts varu un tiesībām Loks attīstīja ideju par pāreju no dabiskā uz pilsonisko stāvokli un uz valsts pārvaldes formām (skat Valsts izcelšanās teorijas). Pēc Loka ieskatiem, valsts uzdevums ir saglabāt ar darba palīdzību iegūto brīvību un īpašumu, tāpēc valsts vara nedrīkst būt patvaļīga. Loks to iedala: 1) likumdošanas, 2) izpildu un 3) savienības, federatīvajā varā. Viņa izstrādātā mācība par valsti bija mēģinājums pielāgot teoriju tai valsts varas formai, kas bija izveidojusies Anglijā pēc 1688. gada buržuāziskās revolūcijas kā kompromiss starp buržuāziju un uz to sliecošos muižniecības daļu. Loka idejas ļoti lielā mērā ietekmēja viņa laika un turpmāko politisko ideoloģiju Lielbritānijā. Viņa nosprausto atšķirību starp primārajām un sekundārajām zināšanām izmantoja Bērklijs un Hjūms.

Literatūra par šo tēmu

Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 244. lpp.
Džons Loks. Eseja par cilvēka sapratni. - Zvaigzne: Rīga, 1977., 125 lpp.

The philosophy of John Locke. New perspectives. / Peter R. Anstey (ed.) - Routledge: London, 2003, ISBN 0-415-31446-1
James Tully. A discourse on property. John Locke and his adversaries. - Cambridge University Press: Cambridge, 1982, ISBN 0-521-22830-1
Jeremy Waldron. God, Locke, and Equality. Christian foundations of John Locke's political thought. - Cambridge University Press: Cambridge, 2002, ISBN 0-521-89057-8
Michael P. Zuckert. Launching liberalism. On Lockean political philosophy. - University Press of Kansas: Lawrence, 2002, ISBN 0-7006-1174-6

Manfred Brocker. Die Grundlegung des liberalen Verfassungsstaates. Von den Levellern zu John Locke. - Alber: Freiburg, 1995, ISBN 3-495-47807-8
Walter Euchner. John Locke zur Einführung. - Junius Verlag: Hamburg, 2004, ISBN 3-88506-600-9
Eduard Fechtner. John Locke's "Gedanken über Erziehung". - Wissenschaftlicher Verlag: Schutterwald, Baden, 2003, ISBN 978-3-928640-43-5
Crawford B. Macpherson. Die politische Theorie des Besitzindividualismus. Von Hobbes zu Locke. - Suhrkamp: Frankfurt am Main, 1990, ISBN 3-518-27641-7

Локк Дж. Сочинения в трех томах: Т. 3.- Мысль: Москва, 1988.- 668 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Loks Džons

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt