Sabiedrības modeļi

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 10. februāris, plkst. 09.53, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sabiedrība - cilvēce.

Mēģinot apjēgt lielās izmaiņas, kādas Eiropā bija vērojamas kapitālisma sabiedrības veidošanās laikā, jaunajos un jaunākajos laikos tika radīti dažādi hipotētiski sabiedrības modeļi, kuriem vajadzēja atspoguļot sabiedrības attīstības gaitu, fiksēt sasniegtos stāvokļus un parādīt pēdējās stadijas būtiskās atšķirības no visiem iepriekšējiem stāvokļiem. Dažādu sabiedrības modeļu veidošana balstījās uz pieņēmumu, ka vēstures procesam ir vienota loģika, iekšēja jēga, regularitāte un virzība (tie bija tikai analītiskos nolūkos veidoti sabiedrības modeļi, nevis reālas vēsturiskas sabiedrības).

H.Spensers viens no pirmajiem iezīmēja sabiedrības attīstības polāros modeļus – militāro un industriālo sabiedrību:

iezīmes militārā sabiedrība industriālā sabiedrība
Dominējošā orientācija Teritoriju aizsardzība un iekarošana Preču (pakalpojumu) ražošana un apmaiņa
Integrējošais (apvienojošais) princips Spriegums, bargas sankcijas Brīva kooperācija, vienošanās
Attiecības starp indivīdiem un valsti Valsts dominēšana, brīvību ierobežošana Valsts apkalpo indivīdu vajadzības
Attiecības starp valsti un citām organizācijām Valsts monopols un dominēšana Nevalstisko organizāciju autonomija
Politiskā struktūra Centralizācija, autokrātija Decentralizācija, demokrātija
Stratifikācija Priekšrakstīts (noteikts) statuss, zema mobilitāte; ∑ - slēgta sabiedrība Sasniegtais statuss, augsta mobilitāte, atklāta sabiedrība
Ekonomiskā aktivitāte Autarķija, protekcionisms, pašpietiekamība Savstarpēja ekonomiska atkarība, brīva tirdzniecība
Dominējošās vērtības Drošsirdība, disciplīna, pakļaušanās, lojalitāte, patriotisms Iniciatīva, atjautība, izgudrošanas spējas, neatkarība, auglīgums (efektivitāte)

Dirkheims savai tipoloģijai par pamatu ņēma sociālo saišu dažādo kvalitāti: „mehāniskās solidaritātes” pamatā ir asinsradniecība, indivīdu un viņu funkciju līdzība un vāja attīstība; „organiskās solidaritātes” pamatā ir savstarpēja kooperācija, lomu un darbības veidu daudzveidība.:

iezīmes mehāniskā solidaritāte organiskā solidaritāte
Aktivitātes raksturs, galvenās sociālās saites Vienveidīga morāle un reliģiskā apziņa Diferencēta - savstarpēja papildināšana, savstarpēja atkarība
Indivīda stāvoklis Kolektīvisms, koncentrēšanās uz grupu, kopību Individuālisms, koncentrēšanās uz indivīda autonomiju
Ekonomiskā struktūra Izolētas autarķiskas, pašpietiekošas struktūras Darba dalīšana, grupu savstarpēja atkarība, apmaiņa
Sociālā kontrole Represīvās tiesības, kriminālsodi (kriminālkodekss) Aizsargājošas (restitutīvas) tiesības, aizsargājoši kontrakti (civilkodekss)

Resursi internetā par šo tēmu