Vidzemes muižnieku kredītbiedrība

Vidzemes muižnieku kredītbiedrība - Vidzemes guberņas muižnieku izveidota krājaizdevu iestāde, kas izveidota, lai uzlabotu ekonomisko situāciju Vidzemes guberņā (gadsimta sākumā Baltijas muižniekiem visvairāk trūka divu lietu - zemes un lēta darbaspēka.). 1802. gada oktobrī Aleksandrs I apstiprināja Vidzemes muižnieku kredītbiedrības statūtus, piešķirot tai lielu valsts aizdevumu. Kredītbiedrībā katram dalībniekam lēmumu pieņemšanā bija viena balss (tāpēc kredītbiedrības mēdza dēvēt arī par "personu apvienībām"). Aizdevumus tā izsniedza tikai saviem biedriem, t.i. bija aizņēmēju organizācija, kuras kapitālu veidoja biedru dalības maksas (pajas), kuras parasti iekasēja, ieturot 10% no izsniedzamā aizdevuma lieluma.

Jau pirmo septiņu darbības gadu laikā Vidzemes muižnieki pret savu muižu hipotēkām no valdības bija saņēmuši 5 000 000 sudraba rubļu (līdz 1818. gadam šis parāds pieauga līdz 7,5 miljoniem, vidēji 3032 sudraba rubļi uz vienu zemes arklu). 1808. gadā, kad ievērojami pastiprinājās trūkuma novājināto zemnieku mirstība, privātmuižu zemniekiem izsniedza labību no Pēterburgas magazīnām, bet par tās apmaksu savukārt gādāja Vidzemes kredītbiedrības aizdevums muižniekiem. 1809. gadā 7/8 no visām vietējām muižām bijušas ieķīlātas, lielākā daļa no muižām atteicās maksāt un izsludināja sevi par bankrotējušām. 1887. gadā Rīgā tika uzcelta jauna kredītbiedrības centrālā ēka (arh. Johanness Kohs), mūsdienu Krišjāņa Valdemāra ielas 1b nams. Saskaņā ar Latvijas Republikas 1923. gada likumu Vidzemes muižnieku kredītbiedrību nacionalizēja, tās pienākumus un tiesības pārņēma Valsts zemes banka.