Hoplīti

Hoplīti (gr. οπλίταί, hoplitai, no ὅπλον, hoplon) - smagi bruņoti kājnieki Senajā Grieķijā VII-IV gs.p.m.ē. Pirmo reizi parādījās Spartā. Sākotnēji komplektējās no brīvajiem pilsoņiem, bet IV gs. p.m.ē. tos aizstāja algotņi (alga dienā = 5-6 oboli). Cīnījās īpaši hoplītiem radītajā kaujas ierindā - falangā. Unificētajā bruņojumā, kuru iegādājās katrs hoplīts pats par saviem līdzekļiem, bija hoplons, bruņucepure, krūšu bruņas (hipotoraksa vai linotoraksa), kājsargi (knimidas), uzroči, šķēps (ksistons, agrīnajiem hoplītiem bija vēl otrs, metamais šķēps, taču klasiskajā periodā to vairs neizmantoja) un zobens (ksifoss vai mahaira).

Attēli

• 

  V gs. p.m.ē. apbruņojuma rekonstrukcija

• 

  IV gs. p.m.ē. hoplīta rekonstrukcija

• 

  hoplīta bruņas, IV gs. p.m.ē.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Arhaikas laikmets Grieķijā