Cilts
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 15. jūnijs, plkst. 12.34, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Resursi internetā par šo tēmu)
Cilts (angl. tribe, vāc. Stamm, kr. племя) - etniskās kopības organizācijas forma cilvēces vēsturē. Ciltij ir savs pašnosaukums (kas var atšķirties no tā, kā šo cilti dēvē citu cilšu piederīgie), sava teritorija, kopīga valoda vai dialekts, kopīgas paražas, kopīga vadība (vecākie, virsaiši vai vadoņi). Iekšēji sadalīta radniecīgās dzimtās, klanos vai fratrijās. Cilšu nozīme Eiropā sāka mazināties un tās sāka sairt un saplūst lielākās kopībās līdz ar vadonības sabiedrības nostiprināšanos.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.
- Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат: Москва, 1981. - 445 с.
- Морган Л.Г., Древнее общество, пер. с англ., Л., 1934
- Бутинов Н.А., О первобытной лингвистической непрерывности в Австралии. // Советская этнография, 1951, № 2
- Косвен М.О., Об историческом соотношении рода и племени. // Советская этнография, 1951, № 2
- Формозов А.А., О времени и исторических условиях сложения племенной организации. // Советская археология, 1957, № 1
- Першиц А.И., Племя, народность и нация в Саудовской Аравии. // Советская этнография, 1961, № 5
- Токарев С.А., Проблема типов этнических общностей. // Вопросы философии, 1964, № 11
- Бромлей Ю.В., Этнос и этнография. - Москва, 1973.
