Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs
| |
| Valda | 1642.-28.10.1610. |
| Sieva | Luīze Šarlote no Brandenburgas |
| Bērni |
|
| Karaliskais nams | Ketleru dinastija |
| Tēvs | Vilhelms |
| Māte | Sofija no Prūsijas |
| Dzimis | 28.10.1610. Goldingenā |
| Miris | 10.01.1682. Mītavā |
Jēkabs fon Ketlers (Jakob von Kettler, Herzog von Kurland; 1610.-1682.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (1642.-1682.), Vilhelma dēls. Māte mira dzemdībās, tēvs kļuva par politisko intrigu upuri. Tēvocis atdeva bāreni Brandenburgas radu aizgādniecībā. Zēnu audzināja Berlīnē, viņš absolvēja Leipcigas Universitāti. 1622.–1624. gados studējis arī Rostokas universitātē. Sekodams Holandes paraugam un balstīdamies uz merkantilisma teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Darbojās 70 manufaktūras. Tajās kala naudu (arī visas Polijas –Lietuvas vajadzībām) un enkurus, lēja zvanus un lielgabalus (dzelzi ieguva no vietējās purva rūdas un nomājot raktuves Norvēģijā), gatavoja ķieģeļus, dakstiņus, pulveri, mucas, dedzināja kaļķus, kausēja stiklu, tecināja darvu un sveķus, auda buras un vadmalu, vija virves, apstrādāja dzintaru. 2/5 visas zemes bija hercoga īpašums. Viņa muižās ierīkoja „tīrumu dīķus” – appludinot laukus un vēlāk ūdeni nolaižot, tie kļuva auglīgi un deva bagātas ražas. Kurzeme saņēma siltzemju ražojumus tieši, bez starpniekiem. Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī būvēja kuģus, pārdodot tos arī Anglijai un Francijai. Hercogistei piederēja lielākā flote Baltijas jūrā – 100 karakuģi (64 bruņoti ar 2130 lielgabaliem un 36 neapbruņoti) un 65 tirdzniecības kuģi. 1651. gadā hercogs Jēkabs nopirka no Gambijas valdnieka Kumbo Sv. Andreja salu Gambijas upas grīvā, tur tika uzcelts Jēkaba forts. 1654. gadā Hercogs Jēkabs no angļu grāfa Vorvika nopirka Tobāgo salu Dienvidamerikas piekrastē. Kopumā kolonizējšanas projekts izrādījās neveiksmīgs, un vairāk patērēja līdzekļus no hercoga kases, nekā deva ioenākumus. Hercoga saimniecību pilnīgi sagrāva Krievijas–Polijas–Zviedrijas karš (1653.–1667.), 1658.–1660. gados hercogs bija zviedru gūstā. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās sasniegt hercogistes saimniecisko pirmskara līmeni. Miris Jelgavā 1682. gada 10. janvārī 72 gadu vecumā.
Literatūra
- Juškēvičs J. Kurzemes hercogi un viņu laikmets. – Rīga 1935
