Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 10. oktobris, plkst. 14.45, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilhelms
Wilhelm von Kettler.jpg
Valda
  • 17.05.1587.-1596.

Kurzemes un Zemgales hercogistē

  • 1596.-1616.

hercogistes Kurzemes daļā

Sieva Sofija
Bērni Jēkabs
Karaliskais nams Ketleru dinastija
Tēvs

Ketlers Gothards

Māte Anna no Meklenburgas
Dzimis 20.07.1574. Mītavā
Miris 17.08.1640.
Kulkuvā, Prūsijā

Vilhelms Ketlers (Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland, 1574.-1640.) - otrais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim. Gotharda Ketlera un hercogienes Annas jaunākais dēls. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Goldingenā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Mītavā. 1609. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju (Sophie von Preußen), kā sievas pūru saņemot Grobiņas novadu. Vilhelms pievienoja Kurzemei Grobiņas novadu (kā sievas pūru) un Piltenes novadu (par samaksu). 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga varu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Miris Kukulvas (Kockelow) abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs.

Komentāri

Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt.

Viņa portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai 19. gadsimta beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas, kas bija palikusi izolēta no nežēlīgās modernizācijas tieksmēm uz cietzemes. Kādreiz Kurzemes hercogistei piederējusī sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu.

Resursi internetā par šo tēmu