Raganu āmurs
Āmurs pret raganām[1] jeb Raganu veseris (viduslat. Malleus maleficarum) - pirmais priekšstatu par raganām, to darbību, instrukciju to atpazīšanai un apkarošanai apkopojums, publicēts Strasbūrā 1487. gadā. Autori ir dominikāņu mūks Šprengers (1436.-1495.) un Ķelnes universitātes profesors Institoriss (1430.-150.). Sastāv no 3 daļām: 1) par Sātanu, buršanos un Dieva aizmiršanu; 2) burvestību veidi un kā sevi no tā pasargāt; 3) kā izskaust vēlmi darīt apkārtējiem ļaunu, buroties. Tika formulēti principi, kāpēc un kā bīskapu un laicīgajām tiesām[2] jāierosina tiesvedību pret iespējamo raganu, jāizmeklē apsūdzību un kā jātiesā. XV gs. pirmajā pusē guva popularitāti kā ieteikumu rokasgrāmata izmeklēšanu un tiesu praksē, taču jau 1490. gadā Romas Kūrija norobežojās no tās satura, ka "Raganu āmurs" ir tikai tā autoru viedoklis, kam ar Baznīcas oficiālo nostāju nav nekāda sakara[3] un Katoliskā Baznīca nekad neatzina to kā tiesu praksē izmantojamu materiālu. Tomēr Renesansei raksturīgajā sabiedrību pārņēmušajā māņticības gaisotnē grāmata guva popularitāti un tika izdota vācu zemēs 13 reizes līdz 1520. gadam un 16 reizes laikā no 1574. līdz 1669. gadam: Francijā - 11 reizes, Itālijā - 2 reizes. Protestantu zemēs (Anglijā "Raganu āmurs" izdots 1584., 1595., 1604., 1615., 1620., 1669. gados, bet Nīderlandē XVI gs. pat ieguva likuma spēku) "Raganu āmuru" raganu prāvu tiesu praksē turpināja izmantot līdz pat XVIII gs.[4]
Atsauces un piezīmes
- ↑ Latīņu valodā šeit ir nevis genetivus subiectivus, bet gan genetivus obiectivus, un tāpēc pareizāk būtu „Āmurs pret raganām”.
- ↑ Raganu lietas nebija inkvizīcijas jurisdikcijā, kura izmeklēja tikai herēzes lietas.
- ↑ Populārajā literatūrā dažkārt nezin kāpēc tiek atzīmēts, ka "Raganu āmurs" izdots ar "Summis desiderantes affectibus" svētību, kaut arī bulla izdota vairākus gadus pirms grāmatas iznākšanas un no tās satura redzam, ka tā ir tikai apstiprinājums dažu personu, t.sk. arī grāmatas autoru herēzes izmeklētāju statusam, bet ar "Raganu āmura" saturu tai nav nekāda sakara.
- ↑ Eiropā pēdējās 2 raganas tika sadedzinātas 1738. gadā Diseldorfā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 173. lpp.
- Broedel Hans P. The Malleus Maleficarum and the Construction of Witchcraft: Theology and Popular Belief. - Manchester University Press, 2004, ISBN 0719064414
- Hamilton Alastair. Review of Malleus Maleficarum edited and translated by Christopher S. Mackay and two other books. // Heythrop Journal 48 (3), May 2007, 477–479.
- Mackay Christopher S. Malleus Maleficarum (2 volumes). - Cambridge University Press, 2006, ISBN 0521859778
- The Malleus Maleficarum of Kramer and Sprenger. / ed. and trans. by Summers Montague - Dover Publications, 1971, ISBN 0486228029
- Elmar Bereuter. Hexenhammer. - Herbig: München, 2003, ISBN 3-7766-2341-1
- Nürnberger Hexenhammer 1491. (Faksimile der Handschrift von 1491 aus dem Stadtarchiv Nürnberg) / Günter Jerouschek (Hrsg.) - Olms: Hildesheim 1992, ISBN 3-487-09380-4
- Heinrich Kramer (Institoris). Der Hexenhammer : Malleus maleficarum. - Dtv: München, 2003, ISBN 3-423-30780-3
- Peter Segl. Der Hexenhammer. Entstehung und Umfeld des Malleus maleficarum von 1487. - Böhlau: Köln, 1988, ISBN 3-412-03587-4
- Jakob Sprenger und Heinrich Institoris. Der Hexenhammer. - Area Verlag: Erftstadt, 2004, ISBN 3-89996-069-6
- Шпренгер Я., Инститорис Г., Молот ведьм. - Интербук: Москва: 1990, - с. 352
Resursi internetā par šo tēmu
- The Malleus Maleficarum of Heinrich Kramer and James Sprenger
- Malleus Maleficarum or, The Hammer of Witches
- Innocent VIII: Bull "Summis desiderantes", Dec. 5th, 1484
- Malleus Maleficarum, Ausgabe von 1490 - Wolfenbütteler Digitale Bibliothek
- Werner Tschacher. Malleus Maleficarum (Hexenhammer)
