Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs
| |
| Valda |
Kurzemes un Zemgales hercogistē
hercogistes Kurzemes daļā |
| Sieva | Sofija no Prūsijas |
| Bērni | Jēkabs |
| dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | |
| Māte | Anna no Meklenburgas |
| Dzimis | 20.07.1574. Mītavā |
| Miris | 17.08.1640. Kulkuvā, Prūsijā |
| |
Vilhelms Ketlers (Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland, 1574.-1640.) - otrais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim. Gotharda Ketlera un hercogienes Annas jaunākais dēls. Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Goldingenā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Mītavā. 1609. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju (Sophie von Preußen), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitu, kā sievas pūru saņemot Grobiņas novadu. Vilhelms pievienoja Kurzemei Piltenes apgabalu (par samaksu). Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc Prūsijas hercogistes parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā pēc hercoga pavēles tika nogalināti divi viņa opozicionāri — Piltenes muižnieki brāļi Noldes, par ko hercogam bija jāsamaksā ar trimdu līdz pat viņa nāvei: 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Miris Kukulvas (Kockelow) abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs.
Komentāri
Viņa portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai 19. gadsimta beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas. Sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu.
| Priekštecis: Fridrihs I |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1587.-1617. |
Pēctecis: Jēkabs |
Resursi internetā par šo tēmu
- Nagle G. Vilhelms var gulēt mierīgi. // Diena. 30.06.2005.
- Lancmanis I. Kurzemes hercogs Vilhelms, viņa ģerbonis un Kurzemes lauva mums blakus
- Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma ģerbonis Johana Hieronima Rēršeita (Rörscheidt) albūmā. 1596. gads (.pdf)
