Kanoniskie sodi

Kanoniskie sodi - kanoniskajās tiesībās paredzētie sodi, ko piemēroja Romas Katoļu Baznīcas tiesas, svētā inkvizīcija un amatpersonas viduslaikos. Kanoniskie sodi bija paredzēti gan par noziegumiem pret ticību (netiklība, konkubināts, asinsgrēks, sodomija, Dieva zaimošana, ciltus liecība, maģija, augļošana u.c.), gan arī par nodarījumiem, kas apdraudēja sabiedrības tikumību (aborts, slepkavība, sieviešu nolaupīšana, zādzība, krāpšana u.tml.). Uz visiem iedzīvotājiem attiecās tādi sodi kā: nāvessods sadedzinot, mājokļa nojaukšana, izraidīšana, miesas sodi, naudas sodi, ieslodzījums, ekskomunikācija, anatēma, interdikts, stteikums kristīgi apglabāt, publiska grēku nožēlošana, piedošanas lūgšana, gavēšana, psalmu dziedāšana, dāvanu izdalīšana u.c. Klēram piemēroja tādus sodus kā: izslēgšana no garīdznieku kārtas, atstādināšana no amata vai amata ienākumu liegšana, ieslodzījums klosterī u.tml. Vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos, tiesībām sekularizējoties, kanonisko sodu apjoms samazinājās, tomēr daudzus vieglos sodus turpina piemērot arī mūsdienās.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 177.-178. lpp.