Interdikts

Interdikts (lat. interdictum - aizliegums) - atkarībā no konteksta:

• 1. prētora pavēle romiešu tiesībās. kuru tas adresēja tieši tiesas procesa dalībniekam un kurā bija ietverts kādas darbības aizliegums vai rīkojums veikt noteiktu darbību (piem., izsniegt mantu vai uzrādīt kādu priekšmetu).
• 2. Aizliegums noturēt dievkalpojumus. Baznīcas sods garīdzniekam, ar kuru tam tika aizliegta kulta kalpošanas funkciju izpilde, garīgo pakalpojumu sniegšana ticīgajiem, vai arī sods laicīgajiem zemes kungiem, aizliedzot klēram to zemēs vadīt dievkalpojumus u.c. reliģiskus rituālus.

Literatūra par šo tēmu

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 332. lpp.
• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 178., 271. lpp.