Reihstāgs

Reihstāgs (vāc. Reichstag no Reich - "valsts" + Tag - "sanāksme") - atkarībā no konteksta:

1. Augstākā kārtu pārstāvniecības sapulce Sv. Romas Vācu impērijā. Izveidots 1495. gadā, lai līdzsvarotu varu un nodrošinātu ķeizara likumu ievērošanu valstī, lai atvieglotu zvērēšanu, impērijas zemes mieriem stājoties spēkā. Nosaukums ir vāc. des Reiches gemeinder Tag (impērijas [pārstāvju] kopīgā diena) saīsinājums "Reichstag".
2. Ziemeļvācu savienības (Norddeutscher Bund) parlamenta apakšpalāta 1867.-1871. gados.
3. Vācijas impērijā parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - Bundesrāts), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru.
4. Veimāras republikas laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa.
5. Vācijas parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.

Peter Claus Hartmann. Das Heilige Römische Reich deutscher Nation in der Neuzeit 1486–1806. - Stuttgart, 2005, ISBN 3-15-017045-1
Axel Gotthard. Das Alte Reich 1495–1806. - Darmstadt, 2003, ISBN 3-534-15118-6
Helmut Neuhaus. Das Reich in der frühen Neuzeit (Enzyklopädie Deutscher Geschichte Band 42). - München, 2003, ISBN 3-486-56729-2
Heinz Angermeier. Das alte Reich in der deutschen Geschichte. Studien über Kontinuitäten und Zäsuren. - München, 1998, ISBN 3-486-55897-8
Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866-1918. / Bd.II: Machtstaat vor der Demokratie. - München, 1998, S. 41-48. ISBN 3-406-44038-X
Wolfram Siemann. Gesellschaft im Aufbruch. Deutschland 1848-1871. - Frankfurt, 1990, S. 287
Hans Fenske. Deutsche Verfassungsgeschichte. Vom Norddeutschen Bund bis heute. - Berlin, 1993, S. 13-16
Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303