Kalpaks Oskars

Oskars Kalpaks (1882.-1919.) - virsnieks.

Dzimis 1882. gada 6. janvārī Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas rajona Ošupes pagasta) "Liepsalās", rentnieka Pētera Kalpaka (1850.-1922.) ģimenē. Luterānis. 1892. gadā trīs gadu ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā. Pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā. Pēc pamatskolas absolvēšanas nākošajā gadā devās uz Irkutsku, kur sekmīgi izturēja savvaļnieka pārbaudījumus Irkutskas kājnieku junkuru skolā (11.08.1904. neizturēja iestājeksāmenus Kazaņas junkuru skolā). 1904. gada 30. oktobrī iecelts par jaunāko apakšvirsnieku; 1905. gada 14. maijā - par apakšvirsnieku. 1908. gada 19. februārī iecelts par jaunāko portupejjunkuru, bet 15. maijā saņēmis podporučika pakāpi. Absolvējis skolu un pirmās kategorijas virsnieku kursus 1908. gada 18. jūnijā. 19. jūnijā ieskaitīts 183. Pultusas kājnieku rezervers pulkā (5.08. ieradies dienesta vietā). No 24.10. līdz 3.11. pildījis 2. rotas komandiera pienākumus; no 1909. gada 16.05. līdz 27.05. 3. rotas komandiera pienākumus. 1909. gada 14. jūnijā paaugstināts par vecāko podporučiku. 15. septembrī norīkots uz Varšavas paukošanas skolu (kuru absolvēja 1910. gada 5. maijā). 1911. gada 15. decembrī paaugstināts par poručiku.

1905. gada revolucionāru apspiešanai sūtīja karaspēku, tai skaitā karaskolas audzēkņus — O.Kalpaks Irkutskas strādnieku nemieru apspiešanas operācijā izpelnījās savu pirmo apbalvojumu — sudraba medaļu “За усердие” (“Par uzcītību“).

Apbalvojumi

• Bronzas medaļa "100 gadi Tēvijas kara piemiņai" (Вь память 100 лет отечественной войны) ar Vladimira lentu (26.08.1912.).