Amerikas Valstu Konfederācija
Amerikas Valstu Konfederācija (an. Confederate States of America) jeb AVK (C.S.A.) - no 10[1] štatiem (pavalstīm) sastāvoša demokrātiska federāla valsts Ziemeļamerikā laikā no 1860. līdz 1865. gadam. 1 995 392 km² platība, 4698 km gara jūras robeža, aptuveni 9 000 000 iedzīvotāju (no tiem aptuveni 3 500 000 melnādaino jeb nēģeru). Dienvidos robežojās ar Meksiku, ziemeļos - ar ASV, bet rietumos - ar indiāņu teritorijām.
Jau 1860. gadā, nesagaidot jaunievēlētā ASV prezidenta A.Linkolna inaugurāciju (Linkolns Dienvidos nesaņēma nevienu balsi elektoru kolēģijās, un tas ļāva dienvidniekiem uzskatīt, ka Linkolns nav viņu prezidents), dienvidu štati viens pēc otra izstājās no savienības ("secesija no ūnijas”), deklarējot, ka atpakaļpārņem varu, ko saskaņā ar 1787. gada Konstitūciju bija deleģējuši federālajai valdībai:
- Dienvidkarolīna, Misisipi (izstājās no ASV 9.01.1861.),
- Florida (izstājās no ASV 10.01.1861.),
- Alabama (izstājās no ASV 11.01.1861.),
- Džordžija (izstājās no ASV 19.01.1861.),
- Luiziāna (izstājās no ASV 26.01.1861.).:
- Teksasa (izstājās no ASV 1.03., pievienojās AVK 2.03.),
- Tenesī (izstājās no ASV 7.05., pievienojās AVK 2.07.),
- Arkanzasa (izstājās no ASV 6.05., pievienojās AVK 18.05.),
- Ziemeļkarolīna (izstājās no ASV 20.05., pievienojās AVK 21.05.),
- Virdžīnija (izstājās no ASV 17.04.[2], pievienojās AVK 7.05.).
1861. gada 4. februārī seši atšķēlušies štati Montgomerijā (Alabamā) proklamēja Amerikas Valstu Konfederāciju, par kuras prezidentu ievēlēja Džefersonu Deivisu (Jefferson Finis Davis). 11. martā pieņēma Konstitūciju (pamattekstā iekļaujot arī Tiesību Bilu). 1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz Ričmondu Virdžīnijā. Pateicoties prasmīgajām ASV valsts sekretāra Viljama Sūerda diplomātiskajām aktivitātēm, Eiropas valstis Konfederāciju tā arī neatzina de iure, tikai 1861. gada 12. maijā Lielbritānija atzina AVK de facto kā "karojošo pusi".
Šī teritorija pirms Pilsoņu kara deva 60-70% ASV eksporta (10% no rūpniecības kopapjoma), kaut iedzīvotāji bija tikai 40%; bija pasaulē lielākais kokvilnas ražotājs (lauksaimniecībā dominēja verdzība), tekstilrūpniecībā un metālapstrādē dienvidu štati kopā ieņēma attiecīgi 6. un 8. vietu pasaulē, esot viena no pasaules spēcīgākajām ekonomikām.
Tā kā ASV neatzina štatu tiesības izstāties no savienības (uz to reaģējot, no ASV izstājās un Konfederācijai pievienojās Tenesī, Arkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija), sākās ASV pilsoņu karš. Četrus gadus ilgstošā karā Konfederāciju sagrāva un iekļāva atkal ASV jurisdikcijā. Pēdējā AVK ministru kabineta sēde sanāca 1865. gada 5. maijā.
Atsauces un piezīmes
- ↑ 7. oktobrī Konfederācijai kā atsevišķs 11. štats pievienojās t.s. indiāņu teritorijas 5 "republikas" - čeroki, čokto, krīki, čikaso un seminoli, taču šī teritorija historiogrāfijā netiek uzskatīta par īstu štatu (indiāņu teritorijas pārstāvjiem Konfederācijas Kongresā nebija balstiesību, tikai novērotāju statuss).
- ↑ Daļa Virdžīnijas rietumu apgabalu nobalsoja pret izstāšanos un palika ASV sastāvā, izveidojot jaunu štatu.
Literatūra par šo tēmu
- Zemīte Lilita. Amerikas Savienoto Valstu Pilsoņu karš: 150. gadskārta. // Latvijas vēsture. 2011., 2.(82.), 86.-93. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Confederate States of America
- Journal of the Congress of the Confederate States of America, 1861-1865
- Confederate States of America offices
- States of Am. Army and Navy Uniforms, 1861
- The Confederate Constitution
- The Federal and the Confederate Constitutions, for use of Government Officers, and for the People
- Turner, J.A. The countryman
- Confederate Currency
- Documenting the American South
- The Making of the Confederate Constitution
