Viktorija, Lielbritānijas karaliene

**Viktorija**
Valda	20.06.1837.- 22.01.1901.
Kronēšana	28.06.1838.
Vīrs	Alberts fon Koburgs, princis konsorts; Saksijas Koburgas un Gotas hercogs
Bērni	Viktorija (1840.-1901.), Vācijas imperatore; Alberts Eduards, (1841.–1910.) Velsas princis; Alise (1843.–1878.), Hesenes un Reinas lielhercogiene; Alfrēds (1844.–1900.), Edinburgas hercogs; Helēna (1846.–1923.), Šlēzvigas-Holšteinas princese; Luīze (1848.–1939.), Ardžailas hercogiene; Artūrs (1850.–1942.), Konahtas hercogs, Saseksas grāfs; Leopolds (1853.–1884.), Albanijas hercogs; Beatrise (1857.–1944.), Batenbergas hercogiene;
Karaliskais nams	Hanoveres dinastija
Tēvs	Eduards, Kentas hercogs
Māte	Viktorija; (Saksijas Koburgas un Zālfeldas princese)
Dzimusi	24.05.1819.; Kensingtonu pilī, Londonā
Mirusi	22.01.1901.; Osbornu kotedžā, Vigtas salā

Viktorija (Georgina Scharlotta Augusta Alexandrina Victoria, Queen of the United Kingdom), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karaliene (1837.-1901.), Indijas imperatore (1876.-1901.). Visilgāk valdījušais britu monarhs. Par monarhu kļuva 1837. gada 20. jūlijā pēc Viljama IV nāves, kurš mira, neatstājot pēcnācējus. Kronējās Vestminsteres abatijā 1838. gada 28. jūnijā. Valdīšanas pirmajos gados lielā mērā paļāvās uz saviem padomniekiem, galma vadību atstājot savas bijušās guvernantes baroneses Lehcenas ziņā, ārpolitikā paļaujoties uz sava mātesbrāļa bijušā sekretāra Leopolda, barona Štokmara (vēlākais Beļģijas karalis) viedokli, iekšpolitiku atstājot vigu partijas līdera premjerministra Melborna ziņā. 1840. gada 10. februārī apprecējās ar savu brālēnu, Saksijas Koburgas un Gotas hercogu Albertu (Albert Franz August Karl Emmanuel, Herzog von Sachsen-Coburg-Goth), kura ietekmē iesaistījās valsts politikā un ievērojami sāka ietekmēt tās attīstības virzienus (grūti pateikt, kam bija lielāka ietekme - karalienei vai ēnā esošajam princim konsortam). Viktorijas valdības laiks - viktoriānisma laikmets - tiek saistīts ar Lielbritānijas ekonomisko uzplaukumu, industriālo attīstību un britu impērijas varenības nostiprināšanu, kā arī ar pārspīlētu tikumības normu dominēšanu. 1856. gadā karaliene nodibina augstāko apbalvojumu Lielbritānijas armijā – Viktorijas krustu. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gada 14. decembrī ieslīga depresijā un pārstāja interesēties par valsts lietām. Līdz mūža galam viņa nēsāja tikai melnas drānas. Mira 1901. gadā, pie varas bijusi gandrīz 64 gadus.


Valda	20.06.1837.- 22.01.1901.
Kronēšana	28.06.1838.
Vīrs	Alberts fon Koburgs, princis konsorts Saksijas Koburgas un Gotas hercogs
Bērni	Viktorija (1840.-1901.), Vācijas imperatore Alberts Eduards, (1841.–1910.) Velsas princis Alise (1843.–1878.), Hesenes un Reinas lielhercogiene Alfrēds (1844.–1900.), Edinburgas hercogs Helēna (1846.–1923.), Šlēzvigas-Holšteinas princese Luīze (1848.–1939.), Ardžailas hercogiene Artūrs (1850.–1942.), Konahtas hercogs, Saseksas grāfs Leopolds (1853.–1884.), Albanijas hercogs Beatrise (1857.–1944.), Batenbergas hercogiene
Karaliskais nams	Hanoveres dinastija
Tēvs	Eduards, Kentas hercogs
Māte	Viktorija (Saksijas Koburgas un Zālfeldas princese)
Dzimusi	24.05.1819. Kensingtonu pilī, Londonā
Mirusi	22.01.1901. Osbornu kotedžā, Vigtas salā

Viktorija, Lielbritānijas karaliene

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt