Zemnieku reforma Krievijā
Zemnieku reforma Krievijā (kr. Крестьянская реформа в России) jeb zemnieku brīvlaišana - Krievijas impērijā 1861. gadā īstenotas reformas, kuras rezultātā valstī tika likvidēta dzimtbūšana.
1857. gadā šīs reformas sagatavošanai tika izveidota īpaša komiteja, kuras izstrādāto projektu dokumentus 1861. gada 19. februārī parakstīja imperators Aleksandrs II. Reformu pamatā bija "Manifests par dzimtbūšanas atcelšanu" un "Nolikums par zemneikiem, kas atbrīvoti no dzimtbūtnieciskās atkarības" (ko veidoja 17 atsevišķi akti). Zemnieki ieguva brīvību un tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Muižu īpašniekiem bija jāiedala zemniekiem apstrādājamās zemes gabalus, ko tiem laika gaitā bija jāizpērk, lai iegūtu savā īpašumā. Līdz zemes izpirkšanai zemnieki bija daļēji atkarīgi, jo par tiesībām apstrādāt zemi, tiem bija jāturpina pildīt klaušas vai jāmaksā obroks. Tika saglabātas ciema kopienas - zemniekiem iedalītā zeme parasti kļuva par visas kopienas lietošanā esošu zemi, bet pēc tās izpirkšanas par kopienas īpašumu (izstāšanās iespējas bija ierobežotas). Reformu īstenoja t.s. mierstarpnieki, kuri kontrolēja reformas īstenošanu konkrētajā muižā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 281. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Dzimtsbūšana - Latviešu konversācijas vārdnīca. 4.sējums, 6394-6406.sleja.
- Zeiferts T. Latviešu rakstniecības vēsture. Atsvabināšanas centieni.
- Agrārā likumdošana 17.-19.gadsimtā.
- Plakans A., Vezerels Č. Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte.
