Posevins Antonijs
Antonijs Posevins (Antonio Possevino, Antonius Possevinus, ~1533.-1611.) - jezuīts, Romas kūrijas diplomāts.
Dzimis Itālijā. Ieguvis savam laikam lielisku izglītību, 16 gadu vecumā kļuvis par kardināla Goncagas (Ercole Gonzaga) sekretāru. 1559. gadā estājies Jēzus sadraudzībā, nosūtīts misijā apkarot herēzi Savojas hercogistē. 1561. gadā Parīzē ordinēts par priesteri, piedalījies rekatolizācijas procesā Parīzē, Bajonā un Ruānā, sludinot pret kalvinismu. Rektors Aviņonas, pēc tam Lionas kolēģijā. No 1577. līdz 1580. gadam bija Svētās Romas vācu impērijas sūtnis Zviedrijas karalistē, paralēli būdams arī pāvesta legāts un pildot Gregorija XIII uzticētu misiju veicināt Zviedrijas rekatolizāciju (no 1578. nuncijs). 1581. gadā kā pāvesta sūtnis devās Maskaviju, vest sarunas ar caru Joannu IV par kopīgu vēršanos pret Osmaņu impēriju. 1582. gadā ar Posevina starpniecību tika noslēgts Zapoļskijamas miera līgums starp Maskaviju un Žečpospoļitu. 1583. gadā kā nuncijs pildīja misiju Žečpospoļitā (t.sk. arī Livonijā, kur Rīgā pēc viņa iniciatīvas 1584. gadā tika izveidota jezuītu kolēģija), Saksijā, Bohēmijā un Transilvānijā. 1587. gadā uzaicināts par profesoru Padujas universitātē, brīvo laiku veltot zinātnei. Politikā neiesaistījās, līdz Klements VIII 1589. gadā uzticēja Posevinam sūtņa misiju Navarras un Francijas karaļa Anrī IV galmā. Sarakstījis daudz darbu, no kuriem, saistībā ar Latvijas vēsturivērtīgi vēstures avoti ir t.s. Antonija Posevina relācijas.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 91.-92. lpp.
