Holandiešu ierinda

Holandiešu ierinda jeb nīderlandiešu ierinda (an. Dutch Pattern, kr. нидерландский ордонанс) - XV-XVI gs. mijā izveidojies karaspēka taktiskais izvietojums kaujas laukā: līdzīgi kā romiešu leģiona kohortu ierindā, te karaspēks sadalīts bataljonos (katrā 250 pīķneši ar 5 m gariem pīķiem un 240 musketieri, kur pīķneši izkārtojās 10 rindu dziļumā, bet musketieri flangos, kopā veidojot karē), kas izvietoti pamīšus kā šaha laukuma vairākās rindās - katras nākošā rindas bataljons izvietojies pretī tam priekšā esošā ešelona starpai starp karē. Musketieru uzdevums bija ar zalvi apturēt pretinieka uzbrukumu un sajaukt tā rindas, savukārt pīķneši aizsargāja musketierus no pretinieka kavalērijas. Vajadzības gadījumā otrā ešelona bataljoni varēja aizpildīt starpas starp pirmā ešelona bataljoniem, kopā veidojot vienlaidus falangu. Mīnuss bija pārāk mazais musketieru skaits - to uguns bija par vāju un ne vienmēr spēja apturēt smagās kavalērijas uzbrukumu.