Holandiešu ierinda

Holandiešu ierinda jeb nīderlandiešu ierinda (an. dutch pattern, kr. нидерландский ордонанс, нидерландский боевой порядок) - XV-XVI gs. mijā izveidojies karaspēka taktiskais izvietojums kaujas laukā: līdzīgi kā romiešu leģiona kohortu ierindā, te karaspēks sadalīts bataljonos jeb puspulkos (katrā 250 pīķneši ar 5 m gariem pīķiem un 240 musketieri - realitātē pīķnešu un strēlneiku proporcija bija atkarīga no karavadoņa rīcībā esošo karavīru skaita, - kur pīķneši izkārtojās ~10 rindu dziļumā, bet musketieri flangos, kopā veidojot taisnstūri), kas izvietoti pamīšus 3 ešelonos - katras nākošā rindas bataljons izvietojies pretī tam priekšā esošā ešelona starpai starp bataljoniem. Musketieru uzdevums bija ar zalvi apturēt pretinieka uzbrukumu un sajaukt tā rindas, savukārt pīķneši aizsargāja musketierus no pretinieka kavalērijas. Vajadzības gadījumā otrā ešelona bataljoni varēja aizpildīt starpas starp pirmā ešelona bataljoniem, kopā veidojot vienlaidus līniju, tā aizsākot līnijtaktiku Eiropas kaujas laukos.

Mīnuss bija pārāk mazais musketieru skaits - to uguns bija par vāju un ne vienmēr spēja apturēt smagās kavalērijas uzbrukumu. Vēlāk bataljonus palielināja līdz pulkiem, bet pats princips saglabājās.