Puķītis Eduards

Eduards Verners Puķītis (1889.-1971.) - Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba jūras daļas kapteinis-leitnants, pirmās flotes vienības organizētājs.

Dzimis 1889. gada 27. augustā Skaņkalnē pie Mazsalacas. Mācījies jūrskolā par tālbraucēju stūrmani. I Pasaules kara laikā dienējis Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē uz aizžogotājkuģa (20.07.1914.-15.01.1915.). 1916. gadā absolvējis un Jūras kadetu korpusu Pēterburgā un turpinājis dienestu kā mīnu tralera komandieris (līdz 07.07.1917.). Apbalvotas ar III šķiras Sv. Staņislava ordeni. No 1918. gada 18. decembra Somijas kara flotes kuģa "Vesta" otrais stūrmanis. 1919. gada 4. februārī stājies Latvijas Pagaidu valdības dienestā, piedalījies Ziemeļlatvijas brigādes formēšanā. Dienējis 1. Valmieras kājnieku pulka 1. rotā, no 22. marta Rezerves bataljonā (vēlākajā 2. Cēsu kājnieku pulkā). No 18.05.1919. 2. Cēsu kājnieku pulka 1. rotas komandieris. 22.07. izveidoja Aiviekstes flotili un bija tās komandieris (līdz 12.04.1920.). 1919. gada oktobrī pēc paša iniciatīvas izveidoja kaujas un transporta flotili Daugavā, Bermontiādes laikā izsēdināja desantu Ragaciemā un Daugavgrīvas cietoksnī. Par cīņām pie Plānupes muižas un Daugavgrīvas cietokšņa apbalvotas ar LkO. 1920. gada 12. aprīlī iecelts par Kaujas kuģu un krastu apsardzības diviziona komandieri. No 01.05.1921. līdz 10.03.1923. palīgkuģa-velkoņa "T" (no 04.1922. palīgkuģis-tenderis "Artilērists") komandieris. 1923. gada 11. aprīlī atvaļināts no karadienesta. Kara flotes rezerves kapteinis. Nodibinājis "Latvju-angļu kuģniecības sabiedrību". Jūras aizsargu priekšnieks. 1945. gadā apcietināts un notiesāts uz 8 gadiem par dzimtenes nodevību, izcietis ieslodzījumu Čeļabinskas apgabalā, atbrīvots no ieslodzījuma 1952. gadā. Miris 1971. gadā Rīgā.

Literatūra par šo tēmu

• LVVA, 5601. f., 1. apr., 5118. l., 3.-16. lp.
• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999. ISBN 9984-00-395-7 - 388. lpp.