Artum-Hartmans Arnolds

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 18. oktobris, plkst. 21.41, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Arnolds Artum-Hartmans, arī Arnolds Artum-Hartmanis (vc. Arnold Artum-Hartmann, kr. Арнольд Георгиевич Артум-Хартман) - virsnieks.

Dzimis 1895. gada 29. jūlijā Aizupes pagastā, Kurzemes guberņā, Georga Hartmana ģimenē. Pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā.

Krievijas impērijas armijā iesaukts 1914. gada jūlijā. Mācījies Oranienbaumas praporščiku karaskolā, kuru absolvējis 1916. gadā. No jūlija 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka izlūku nodaļas komandieris. Apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem. Kapteinis. Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc lielinieku apvērsuma. 1918. gada 29. decembrī iestājies Latvijas zemessardzērotmistrs. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma izveidojis Artuma-Hartmaņa jātnieku vienību. Turpinājis dienestu 1. jātnieku divizionā, kurā palicis arī pēc Neatkarības kara. Kopš 1920. gada pulkvedis-leitnants. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, bijis kontrolieris Ludzas apriņķa 8. rajonā; no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku policijas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā vācbaltietis emigrējis uz Vāciju.

Apbalvojumi:

Resursi internetā par šo tēmu