Pacta conventa

Pacta conventa (lat. Pacta conventa - "līguma norunas") - attiecības starp Polijas karali un šļahtu par savstarpējajām tiesībām un pienākumiem. Kodificētas 1572. gadā, kad pēc Jageloņu dinastijas iznīkšanas par karali ievēlēja Anrī de Valuā (fr. Henri III de Valois, pl. Henryk Walezy; 1551.-1589.). To saturs daļēji mainījās atkarībā no politiskajiem apstākļiem, taču tā būtība - ar Seima lēmumiem nodrošināt šļahtas privilēģiju saglabāšanu un karaļa vienpersoniskas varas ierobežošanu, - nemainījās. Ja karalis pārkāpa pacta conventa, šļahta varēja atteikties tam pakļauties vai pat pieteikt tam karu. Bija spēkā līdz 1764. gadam.

Skat. arī: Križivackas ūnija

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 17. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Pacta conventa // Словари и энциклопедии на Академике