Virgoliča korpuss

2. Virgoliča korpuss (kr. 2-й Западный корпус под командованием Вырголича) - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada pavasarī Vācijā dalībai Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvā Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, piedalījās Bermontiādes notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris žandarmu pulkvedis Virgoličs.

Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā. 1919. gada 6. jūnijā vienību iekļāva Latvijas zemessardzes firsta Līvena vienībā. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un iekļāvās jaunorganizējamajā t.s. Rietumu brīvprātīgo armijā. Februārī 1050 vīru, maijā - ap 1200 vīru. Pats korpuss bija dislocēts Šauļos, Lietuvā. 1919. gada novembra sākumā korpusu veidoja:

1. kājnieku pulks (25-35 ložmetēji, 1000-1300 vīri)
Bādenes triecienbataljons (Badisches Sturm-Bataillon; ~400 vīri, 14 ložmetēji)
Brandisa brīvkorpuss (Freikorps von Brandis; ~400 durkļu, ~100 zobeni, 2-4 lielgabali, 14-20 ložmetēji)
Šauļu brigādes strēlnieku pulks (1-ый Стрелковый полк, ~400 durkļu, 12-16 ložmetēji)
izlūku (pionieru) rota (~100 vīri)
kājnieku rezerve (~2-300 durkļu)
Bīnenštamma brīvkorpuss (~100 vīri)
Šūberta brīvkorpuss (~100 vīri)
Kopfermana brīvkorpuss (~100 vīri)
Jātnieku pulks (Конный полк)
- 1. eskadrons (1-ый эскадрон, 100 zobeni, bez zirgiem)
- 2. Šauļu eskadrons (2-ый эскадрон)
- 3. Brīvprātīgo eskadrons (3-ый эскадрон)
policijas eskadrons (~200 vīri)
Artilērijas divizions (Артиллерийский дивизион)
- vieglās artilērijas baterija (4 lielgabali);
- haubiču baterija (4 haubices).
Brēdenfelda brīvkorpuss (5 lielgabali)
1. sapieru rota (1-ая саперная рота, ~100 vīri)
2. sapieru rota (2-ая саперная рота, ~100 vīri)
sanitārā vienība (~60 vīri)
autotransporta vienība (8 automobiļi)

aizmugures un loģistikas komandas. Kopā: 2150-3000 kājnieki, 480-580 jātnieki, 15-17 lielgabali, 74-98 ložmetēji. ^[1]

Pats korpuss atradās Lietuvā, bet dažas tā vienības tika pārdislocētas uz Latviju, kur piedalījās Bermontiādē. 1919. gada decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.

Atsauces un paskaidrojumi

↑ Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Katvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 18. lpp.

Literatūra par šo tēmu

Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 150., 289. lpp.
P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Katvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 13.-22. lpp.
Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)

Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926

Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internetā par šo tēmu

[1] Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Katvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 18. lpp.

[1]

Virgoliča korpuss

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt