Plebeji

Plebeji (lat. plebeii, no plebs - vienkāršā, prastā tauta) - brīvie iedzīvotāji Senajā Romā, kuriem sākumā nebija politisko tiesību. Kārta, kas veidojusies no imigrantiem valsts pastāvēšanas sākumposmā, kuriem līdzīgi kā metoikiem Senajās Atēnās, nebija pilsoņu tiesību. III gs.p.m.ē. plebeji panāca, ka, piešķirot vienlīdzīgas politiskās tiesības ar patriciešiem, viņus iekļāva "Romas tautā" (Populus Romanus Quiritium). T.s. republikas laika beigu posmā ar jēdzienu "plebeji" Romā apzīmēja visus pilsoņus, kuri sociālajā hierarhijā atradās zemāk par senatoriem un jātniekiem.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 9. lpp.
• Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.