Polijas karaliste
Polijas karaliste - feodāla valsts Centrāleiropā XI-XVIII gs. Izveidojās X-XI gs. mijā, par karalisti to proklamējot 1025. gadā. XI-XIII gs. piedāvāja feodālās sadrumstalotības periodu, valsts varas centralizācijai notiekot XIV gs. 1569. gadā apvienojās reālūnijā ar Lietuvas lielkņazisti, izveidojot Žečpospoļitu. Pēc uzplaukuma XVI-XVII gs., XVIII gs. valsts militāri un saimnieciski bija kļuvusi tik vāja, ka praktiski kļuva par Krievijas impērijas protektorātu. 1772. gada 19. februārī notika t.s. pirmā Polijas dalīšana (pol. Rozbiór Polski), kad Žečpospoļitas teritorijas lielāko daļu savā starpā sadalīja Krievijas impērija, Prūsijas karaliste un Austrijas impērija. 1774. gadā seims apstiprināja Žečpospoļitas atteikšanos no zaudētajām teritorijām. Pēc pilsoņu kara, kurā 1792. gadā iesaistījās Krievijas armija, 1793. gada 23. janvārī Krievija un Prūsija noslēdza vienošanos par jaunu teritoriju atņemšanu Žečpospoļitai. Pēc t.s. Kostjuško sacelšanās (pol. Powstanie kościuszkowskie) apspiešanas, 1795. gada 24. oktobrī uzvarētājvalstis sadalīja savā starpā atlikušo Žečpospoļitas teritoriju, 25. novembrī karalis Staņislavs II (Stanisław II August Poniatowski) demisionēja un Žečpospoļita kā valsts, kā arī to veidojošās Polijas karaliste un Lietuvas lielkņaziste pārstāja pastāvēt.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 56.-57. lpp.
