LSPR armija

Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas armija - LSPR bruņotie spēki 1919. gadā. Izveidoti 1919. gada 4. janvārī ar KSFPR Revolucionārās kara padomes lēmumu no Sarkanās armijas "Latvijas grupas" kā KSFPR bruņoto spēku sastāvdaļa (armijas pavēlnieks bija KSFPR bruņoto spēku virspavēlnieks J.Vācietis) pulkveža Pētera Avena un tā štāba priekšnieka Maigura (to nomainīja Lerhe) vadībā. Armiju vadīja Padomju Latvijas armijas Revolucionārā kara padome (4-6 locekļi) ar valdības priekšsēdētāja biedru kā priekšsēdētāju un kara komisāru un armijas komandieri kā tā vietniekiem. Operatīvos jautājumus izlēma armijas komandieris saziņā ar attiecīgajām padomēm un komisāriem. Armijas komandieri iecēla un atcēla padomju valdība, kara padomes locekļu kandidātus izraudzījās armijas partijas nodaļa vai komiteja saskaņā ar partijas CK, tā iecēla arī karaspēka daļu tribunālus. Armijas pakļautība bija decentralizēta, un tās darbību kontrolēja virkne dažādu iestāžu: 1) Latvijas kara komisārs K.Pētersons, 2) Revolucionārā kara padome, 3) Strēlnieku izpildu komiteja (Iskolastrels), 4) divīzijas kara padome, 5) no Krievijas atsūtīto komisāru institūcija, 6) komitejas līdz rotas līmenim, 7) pašu komandējošais personāls.

Armijas virpavēlnieki:

• pulkvedis J.Vācietis (06.01.1919.-10.03.1919.)
• P.Slavens (10.03.1919.-07.06.1919.)

Armijas komandieris:

• pulkvedis P.Avens (12.01.1919.-06.1919.)

Divas divīzijas (katrā divīzijā paredzēti 9 pulki, numurēti no 1-18, bez nosaukumiem, apvienoti 3 brigādēs, 1-2 artilērijas divizioni, jātnieku un speciālās daļas; 5. latviešu strēlnieku pulks palika Krievijā pulkv. Vācieša rīcībā).

• 1. divīziju izveidoja, pārdēvējot Latviešu padomju strēlnieku divīziju:
  • 1. brigāde: 2., 3. un 10. (Saratovas kājnieku pulks) strēlnieku pulki, Vitebskas latviešu kavalērijas pulks, 2 latviešu kavalērijas eskadroni, dažas artilērijas baterijas;
  • 2. brigāde: 1., 4. un 6. strēlnieku pulks, 2 baterijas, bruņuvilciens, 2 bruņuauto, 2. kavalērijas divizions;
  • 3. brigāde: 7. 8. un 9. strēlnieku pulks, dažas baterijas un bruņuauto.
• 2. divīziju izveidoja, komplektējot no jauna: 39., 41., 47. un 60. pulks tika pārdēvēti par 12., 11., 14. un 17. latviešu strēlnieku pulku (kopā tikai 3 700 karavīru, tāpēc daļas visu pavasari tika papildinātas mobilizācijas ceļā). 13. pulkā (bij. 1. Liepājas) ieskaitīja VĀK Pleskavas pulka karavīrus, 11. pulku izslēdza no armijas, tā vietā izveidojot jaunu 11. pulku, kas bija saformēts Rīgā no brīvprātīgajiem. 15., 16. un 18. pulkus formēja pilnīgi no jauna Rēzeknē, Rīgā un Mītavā (15. pulku izveidoja no D.Estas vadītās Viļānu partizānu vienības, 16. pulku no Ventspils un Talsu apkaimes iedzīvotāju izveidotā 1. Kurzemes revolucionārās apsardzības pulka 394 vīriem).

Papildus:

• 3 kavalērijas divizioni
• Bruņoto automobiļu nodaļa
• 2 bruņotie vilcieni
• Smagās artilērijas divizions (pārējās bij. artilērijas brigādes baterijas izvietotas pa pulkiem - martā kopā bija 52 lielgabali, maijā - 98)
• Aviācijas divizions (kom. R.Stukulis)
• Sapieru bataljons
• Padomju Latvijas kara flotile

Janvārī armijas sastāvā iekļauta arī 2. Novgorodas divīzija, 25.02.1919. Viskrievijas Galvenais štābs deva rīkojumu sūtīt uz šejieni latviešus no visām citām Sarkanās armijas daļām, bez tam februārī Latvijā ieradās Latviešu jātnieku padomju pulks (kom. J.Krišjānis).

Latvijas teritorijā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem: aptuveni 5000 vīru (no Valmieras apkaimes vien 1000) janvārī, bet no 1. februāra līdz 1. martam brīvprātīgi armijā iestājās 7000 vīru: uz 1. martu tajā bija 21 921 cilvēks (13 302 durkļi un 996 zobeni). Kad brīvprātīgo piekplūdums beidzās, tika izsludināta mobilizācija (no 1884. līdz 1898. gadam dzimušos kara dienestam padotos vīriešus): no 10.-27. martam mobilizēja 879 virsniekus un 333 kara ierēdņus, 124 ārstus un 20 819 kareivjus. Martā armijā bija 50 000 vīru (~20 000 durkļu), no kuriem 270 km garajā ziemeļu frontē un tikpat garajā rietumu frontē atradās 10 000-15 000 vīru ar 50 lielgabaliem, 270 ložmetējiem, 7 bruņotajiem automobiļiem, 9 lidmašīnām un 2 bruņotajiem vilcieniem.

Uz 15. maiju armijā dienēja 45 317 cilvēku (26 480 durkļi un 1867 zobeni). 1919. gada pirmajos septiņos mēnešos dezertējuši 2519 cilvēki, 839 reģistrēti kā bez vēsts pazuduši. Bez tam maijā LSPR armijas sastāvā iekļauta Lietuvas strēlnieku divīzija, jūnijā - Marienburgas (Alūksnes) grupa.

1919. gada 7. jūnijā LSPR armija tika likvidēta un tās daļas iekļautas Sarkanās armijas Rietumu frontes 15. armijā (3. atsevišķā Petrogradas brigāde, 3. divīzijas 2. brigāde, 4. divīzijas 2. brigāde, jātnieku divizions - 6620 karavīri, 370 jātnieki, 239 ložmetēji, 4 patšautenes, 60 lielgabali, 4 bruņotie vilcieni), kas turpināja karadarbību Latgalē pret Latvijas armiju.

• 

  LSPR armijas virspavēlnieks J.Vācietis

• 

  1. vieglās artilērijas diviziona karogs

• 

  karogs

• 

  ienākšana Rīgā (03.01.1919.)

• 

  1. maija parāde Rīgā

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 137., 223.-224. lpp. ISBN 9984-00-395-7
• Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 379.-380. lpp.
• Bērziņš V. Latviešu strēlnieki - drāma un traģēdija. - LVI apgāds: Rīga, 1995.
• Drīzulis A., Krastiņš J. Cīņa par padomju varu Latvijā. 1917.-1920. - Rīga, 1967.
• Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas. 1. sēj. - Rīga, 1958.; 2. sēj. - Rīga, 1959.
• Zīle A. Aust jauna diena. - Rīga, 1958.
• Peniķis M. Cīņas Baltijas valstīs: 1918. g. beigās un 1919. g. sākumā. // Militārais apskats. 1932., Nr.1., 23. lpp.

---

• Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
• Социалистическая Советская Республика Латвии 1919 г. и иностранная интервенция. т. 1 - Рига, 1959; т. 2 - Рига, 1960
• Янель К. От Пскова до Виндавы и обратно (1918-1919 гг.). Исторические заметки о гражданской войне в Прибалтике). // Война и революция. 1928, № 2.
• Зиле А.Я. Организация и строительство Армии Советской Латвии в 1919 г. // Уч. записки Латв. гос. университета им П.Стучки. т.61, Рига, 1965
• Кляцкин С.М. На защите Октября. Организация регулярной армии и милиционное строительство в Советской республике. 1917-1920. – Москва, 1965
• Фабрициус Я.Ф., Траванский A.B. Исторические заметки о гражданской войне в Прибалтике (ответ на статью К.Янэля) // Война и революция. 1928. №12

Resursi internetā par šo tēmu

• Kaujas darbiba Austrumu fronte 1919. gada otra puse.

---

• Реянарт А.Ф. Латышские стрелки в борьбе за советскую Латвию (1918-1919)