Arpshovens Karls Valdemārs fon
barons Karls Valdemārs fon Arpshovens (Karl Woldemar, Baron von Arpshowen, kr. Карл-Владимир Андреевич (Генрихович) Арпсгофен, 1832.-1890.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas virsnieks.
Dzimis 1832. gada 6. decembrī Vaivaras (Vaivara) muižā, Igaunijas guberņā, barona Heinriha (Gerhard Heinrich) fon Arpshovena ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. 1851. gadā absolvēja 1. Kadetu korpusu kā praporščiks, dienējis leibgvardes Semjonovskas pulkā (Лейб-гвардии Семёновский полк), 1864. piedalījās t.s. poļu dumpja apspiešanā. 1867. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1868. gadā iecelts par leibgvardes 1. strēlnieku bataljona, vēlāk pulka (1-й стрелковый Его Величества лейб-гвардии полк) komandieri. 1874. gadā iecelts par leibgvardes Lietuvas pulka (Литовский лейб-гвардии полк) komandieri. Ņēmis dalību 1877.-1878. gada gadu krievu-turku karā, militārajās kampaņās Turkestānā. Precējies ar Sofiju, dzim. Bučetiču-Beļitcu (Wutschetitsch-Bielitz, Вучетич-Белицкая), ģimenē 3 dēli: Stefans (Stephan von Arpshofen, 1885.-?), Andrejs (Andrei von Arpshofen, 1875.-1932.), Valdemārs (Woldemar von Arpshofen, 1884.-?) un 3 meitas. 1877. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1877. gadā iekļauts imperatora svītā. 1880. gadā norīkots par Odesas gubernatora vietnieku, pildīja Odesas pilsētas galvas pienākumus. 1884. gadā iecelts par IV strēlnieku brigādes komandieri. 1886. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu. Miris 1890. gada 26. februārī Odesā.
Apbalvojumi:
- Sv. Jura Zelta zobens (1864.)
- Sv. Vladimira ordenis, II šķira (1885.), III šķira (1874.), III šķira ar zobeniem (1878.), IV šķira (1872.)
- Sv. Staņislava ordenis, I šķira ar zobeniem (1878.), II šķira (1865.)
- Sv. Annas ordenis, I šķira (1878.), II šķira (1869.)
- Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis, II šķira (1873.)
- Austrijas Dzelzs kroņa ordenis, II šķira (1874.)
