Barklaji de Tolli

firsti Barklaji de Tolli (Barclay de Tolly, kr. Барклай де Толли) - britu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Tās aizsācēji bija zīda tirgotāji Džons un Pīters Barklaji no Tovijas jeb Tollijas (an. Towy, Towie, Tolly) Aberdinšīrā (Aberdeenshire) Skotijā, kas 1621. apmetās Hanzas pilsētā Rostokā, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības. No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami politiķi un sabiedriski darbinieki Baltijā, piemēram, Rīgas birģermeistars Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (1752.–1826.), taču slavenākais tās pārstāvis, nenoliedzami, ir grāfs Mihaels Barklajs de Tolli. No īpašumiem minamas Liellugažu (Luhde-Großhoff), Jegevastes u.c. muižas.

XIX gs. otrajā pusē izveidojās Barklaju de Tolli Veimarnu atzars, kas bija de Tolli radinieki pa sieviešu līniju.