Bukshevdeni
baroni un grāfi Bukshevdeni (vc. von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden, kr. Буксгевдены), beletristikā arī Bukshēvdeni - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. 1797. gadā ar imperatora Pāvila I diplomu dzimtai apstiprināts grāfa tituls. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu, impērijas firstu Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Pleskavas kņaza Vladimira znotu Teoderihu fon Bukshevdenu (~1170.-~1230.), Baltijas ģenerālgubernators (1803.–1810.), ģenerālis, grāfs Fridrihs Vilhelms fon Bukshevdens (vc. Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, kr. граф Фёдор Фёдорович Буксгевден, 1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieks Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karls fon Bukshevdens.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (Weißenhof, Haltermanns Höfchen), Palsmanes (Palzmar), Ruperta u.c. muižas.
