Freimanis Rūdolfs fon

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 4. februāris, plkst. 13.33, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Freymann adH Nursie.png

Rūdolfs fon Freimanis no Nurmižiem (Rudolph Karl Wilhelm von Freymann a.d.H. Nursie; kr. Рудольф Карл Вильгельм Владимирович фон Фрейман, 1860.-1934.) – jurists, politiķis, sabiedrisks darbinieks un publicists.

Dzimis 1860. gadā Narvā, pulkveža Voldemāra fon Freimaņa ģimenē. Skolas gadus pavadīja Varšavā, kur absolvēja pilsētas ģimnāziju. Studēja jurisprudence Tērbatas universitātē. Pēc augstskolas absolvēšanas sāka veidot karjeru Krievijas impērijas Senātā, III un IV departamentos. Kopš 1888. gada kolēģijas padomnieks un Tieslietu ministrijas atbildīgais darbinieks, piedalījās likumdošanas aktu izstrādē. Kopš 1902. gada imperatora kancelejas iesniegumu pieņemšanas nodaļas vadītāja vietnieks. 1911. gadā tika iecelts par galma staļļzini un kancelejas vadītāju. 1914. gadā imperators viņu iecēla par tieslietu departamenta senatoru uz mūžu.

No 1890. līdz 1914. gadam Pēterburgas luterāņu konsistorijas laicīgais asesors, atzīts reliģijas tiesību specialists. Apbalvots ar virkni Krievijas impērijas ordeņu: Sv.Vladimira, Sv.Annas, Sv.Staņislava u.c. Pēc revolūcijas zaudēja visus amatus un īpašumus, strādāja par melnstrādnieku uz dzelzceļa, par zīmēšanas skolotāju, sanitāru. Bada nave nomira viņa sieva. 1919. gadā strādāja vietējā padomē par kontrolieri.

Kopš 1922. gada Latvijas Republikas vēstniecības Maskavā darbinieks. 1925. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur uzsāka advokāta praksi. Bija Itālijas vēstniecības Latvijā juridiskais konsultants, Vācbaltu juristu biedrības loceklis, “Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft” redaktors. Pēc Krievu jurist biedrības izveidošanas – tās valdes loceklis, bieži publicējās biedrības žurnālā “Закон и суд” (Likums un tiesa). Miris 1934. gada vasarā no sirdstriekas, braucot vilcienā uz Krustpili.

Literatūra par šo tēmu

  • Берент Б. Памяти сенатора Р.В. фон Фреймана: Некролог // Закон и суд. 1934. № 46. С. 1627