Freitāgi-Loringhofeni
Freitāgi Loringhofeni un Freitāgi saukti Loringhofeni (vc. Freytag von Loringhoven und von Freytag genannt Löringhoff; kr. Фрейтаг фон Лорингофены) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Livonijā un vēlākajās Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā dzimtas atzars izveidojās XV gs., kad Johans Freitāgs no Loringhofas (Johann Freitag von Loringhofe, 1430.-1494.) kļuva par Livonijas ordeņa mestru (1483.-1494.) un labprāt kā ordeņa vasaļus uzņēma savus radiniekus. 1878. gadā diplomātam, īstenajam valsts padomniekam Karlam Freitāgam fon Loringhofenam (kr. Карл Андреевич (Карл-Готлиб) Фрейтаг фон Лорингофен, 1811.-1882.) un viņa pēcnācējiem dāvāja barona titulu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas armijas ģenerālis, pirmais Latvijas zemessardzes komandieris barons Leons Baltazars Freitāgs fon Loringhofens; Vācijas armijas ģenerālis Aleksandrs Freitāgs fon Loroinghofens (Alexander Freytag-Loringhoven, 1849.-1926.); māksliniece Elza fon Freitāga-Loringhofena (Elsa von Freytag-Loringhoven, dzim. Plötz, 1874.-1927.); Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, viens no atentāta pret Ādolfu Hitleru 1944. gada 20. jūlijā organizētājiem, pulkvedis, barons Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven; 1899.-1944.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Demenes (Demmen), Lielbornes (Groß-Born), Skultes (Adiamünde), Memkuļu, Zasu (Skultes pag.), Briģenes (Brueggen), Šenheides (Schönheyden), Kumbuļu (Kummeln), Ramas (Rammenhof), Dreiliņu (Harmshof, Dreilings oder Herns hoff) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Фрейтаг, Стефания Валентиновна фон Лорингофен, баронесса . Из дневника. // Архивъ русской революцiи", т.2, 1921 (Современник: Москва, 1991)
A.M. Freitāgs-Loringhovens
