Bunds

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 16. maijs, plkst. 11.12, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Bunds (no vc. Bund - "savienība") jeb Vispārējā ebreju strādnieku savienība Krievijā, Lietuvā un Polijā - sociāldemokrātiska ebreju partija Krievijas impērijā XIX-XX gs. mijā. Izveidojās uz XIX gs. 80. gados radušos pašizglītības pulciņu un ebreju amatnieku un strādnieku savstarpējās palīdzības kasu pamata. Ebreju nacionālā un reliģiskā kopība, kura vienoja savienības biedrus, reizē arī bija priekšnoteikums zināmai Bunda organizāciju norobeþotībai no citu tautību strādnieku sociāldemokrātiskajām organizācijām. Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas I kongresā 1898. gadā Bunds iekļāvās KSDSP sastāvā kā autonoma organizācija, kas bija patstāvīga tikai jautājumos, kuri skāra speciāli ebreju pstrādniekus. 1903. gada jūnijā V kongresā Bunds sevi pasludināja par patstāvīgu partiju, kas ar KSDSP bija saistīta tikai kā sabiedrotais. 1903. gada vasarā Bunds pieprasīja KSDSP atzīt to par vienīgo ebreju proletariāta pārstāvi. Kad Bunda prasība tika noraidīta, Bunds izstājās no KSDSP. Centrālā komiteja atradās Belostokā. Latviešu sociâāldemokrāti (LSDSP) atzina Bundu par vienīgo ebreju proletariāta pārstâvi.

Mūsdienu Latvijas teritorijā Bunda aktivitātes pirmo reizi fiksētas 1899. gadā Daugavpilī, kur partija rīkoja bēru demonstrāciju. Bunda IV kongresâ 1901. gadā Daugavpils organizāciju pārstāvēja Izraels Mihels Kaplinskis.18 1901.–1902. gadā Bunda organizācijas izveidojās arī Krāslavā, Rēzeknē, Liepājā un Rīgā.

1921. gadā lielinieku īstenotās represīvās politikas rezultātā likvidēta.

Resursi internetā par šo tēmu