Goda nosaukums

Goda nosaukums - atkarībā no konteksta:

• 1. Eiropā tradicionāli izveidojies tituls personas īpašā sociālā statusa uzsvēršanai, izceļot to pārējo tā kategorijas personu vidū, paužot sabiedrības respektu, taču nedodot kādas materiālas priekšrocības. Piemēram, titulārarhibīskaps u.tml.
• 2. PSRS pastāvējusi valsts atzinības forma, piešķirta atsevišķām personām (darba pirmrindniekiem) vai institūcijām (t.s. darba kolektīviem) "par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā". Bija PSRS goda nosaukumi (augstākie) un savienoto vai autonomo republiku goda nosaukumi (dažkārt iedalāmi pakāpēs) Visaugstākie PSRS goda nosaukumi bija "Padomju Savienības Varonis" un "Sociālistiskā Darba Varonis". LPSR pirmie goda nosaukumi tika izveidoti ar 1941. gada 20. februāra dekrētu, vēlāk papildināti ar jauniem goda nosaukumiem. Kopš 1965. gada 19. februāra tos regulēja dekrēts "Par Latvijas PSR goda nosaukumiem", un pastāvēja 36 veidi, t.sk. Nopelniem bagātais mākslinieks, Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks, Nopelniem gabātais zootehniķis, Nopelniem bagātais agronoms, Nopelniem bagātais veterinārārsts, Nopelniem bagātais celtneiks utt., aptverot praktiski visas pamatprofesijas. Goda nosaukuma piešķiršanu apstirpināja ar diplomu un t.s. goda nozīmi (krūšu nozīmi).

Skat. arī: goda plāksne, goda raksts

Literatūra par šo tēmu

• Lauksaimniecības enciklopēdija. II sēj. - Liesma: Rīga, 1966., 163.-164. lpp.