Komisārs
No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 3. septembris, plkst. 14.14, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Komisārs (no viduslat. commissarius - "pilnvarotais"; angl. commisary, fr. commissaire, kr. коммисар) - amatpersona, izpildkomisijas loceklis vai pilnvarotais, kurai uzdots izpildīt kādu uzdevumu vai funkciju, piešķirot to veikšanai atbilstošu personisko varu. Atkarībā no konteksta:
- 1. Karaļa pārstāvis Rietumeiropā viduslaikos, kurš karaļa prombūtnē pildīja kārtu pārstāvniecības sapulces priekšsēdētāja funkcijas.
- 2. Augstākais ierēdnis īpašiem uzdevumiem Lielbritānijā dažādos administratīvajos departamentos pēc 1847. gada.
- 3. Ar militāru varu apveltīts valdības ierēdnis armijā kara laikā Francijā un vācu valstīs XVII-XVIII gs., kura pārraudzībā bija arī tam pakļautās armijas kontrolētie civiliedzīvotāji.
- 4. Apustuliskais komisārs kā pāvesta pilnvarots ierēdnis.
- 5. Valsts ierēdņi Krievijas impērijā, kuri Senāta pilnvaroti uzraudzīt kroņa rūpnīcas, raktuves u.tml. Ierēdņi Krievijā, kurus Pagaidu valdība 1917. gadā uzticēja guberņu (guberņas komisārs - губернский комиссар) un apriņķu (apriņķa komisārs - уездный комиссар) pārvaldi. KPFSR un vēlāk PSRS valdības pilnvarotais politiskais kontrolētājs Sarkanās armijas daļās (1920. gadā SA bija aptuveni 3000 "politisko komisāru") ar pārtraukumiem līdz 1942. gadam, vai valdības (Tautas komisāru padome) "tautas komisārs" (ministrs) līdz 1946. gada martam. "Milicijas komisārs" kā augsta ranga milicijas virsnieks PSRS laikā no 1943. līdz 1973. gadam; kara komisariāta vadītājs;
- 6. Jaunākajos laikos īpašām pilnvarām apveltīts policijas virsnieks vairākās valstīs Rietumeiropā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Commissarius - Definition of commissarius by Webster's Online
- Commissary - definition of commissary by the Free Online
- Commissary Apostolic - Catholic Encyclopedia