Majorāts
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 15. jūnijs, plkst. 05.56, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Majorāts (no lat. major - "lielākais, vecākais") - atkarībā no konteksta:
- 1. Mantojums pēc pirmdzimtības. Mantošanas princips Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, saskaņā ar kuru visu nekustamo īpašumu nedalītu mantoja vecākais dēls vai vecākais tuvākais radinieks.
- 2. Muiža ar saimniecību, ko nedalītu mantoja tikai vecākais dēls vai vecākais tuvākais radinieks.
Skat. arī: minorāts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218.-219. lpp.