Minorāts

Minorāts (no lat. minor - "jaunākais, mazākais"; an. minorat, ultimogeniture) - mantošanas princips, saskaņā ar kuru visu nekustamo īpašumu nedalītu mantoja jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks. Bija spēkā viduslaikos dažās Senās Indijas zemēs, Anglijā pilsētu tiesībās un Krievijā zemnieku paražu tiesībās. Mūsdienu Latvijas teritorijā viduslaikos un jaunajos laikos sastaopams Latgalē.

Skat. arī: majorāts

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 219. lpp.