Lilienfeldi
fon Lilienfeldi (von Lilienfeld, Lilienfeldt, kr. фон Лилиенфельд) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Arhangeļskas guberņā. Dzimtas aizsācējs bija Tērbatas tiesas asesors Larss Modulers (Lars Larsson Moduler), kurš 1650. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lilienfeldu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas un Igaunijas, 1790. gadā Kurzemes, 1797. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Zviedrijas armijas kapteinis Karls fon Lilienfelds vecākais (Karl Gustaw von Lilienfeld, 168?-1738) kļuva par brīvkungu. 1883. gadā Pauls fon Lilienfelds (1829-1903) saņēma imperatora atļauju pievienot uzvārdam sievas (dzim. grāfienes Mellinas) dzimtmuižas nosaukumu - von Lilienfeld von Toali, - tā aizsākot Toalu līniju.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem zināmi: Krievijas impērijas galma kambarkungs, imperatores Annas favorīts, barons Karls fon Lilienfelds jaunākais (Karl Gustaw von Lilienfeld, kr. Карл-Густав фон Лилиенфельд младший, 1711-1759); Vidzemes landmaršals Karls fon Lilienfelds (Karl Reinhold Georg von Lilienfeld, 1790-1875); Vidzemes landmaršals, Krievijas galma kambarkungs Georgs fon Lilienfelds (Georg Reinhold Karl von Lilienfeld1828-1881); Kurzemes gubernators (1868-1885), Starptautiskā socioloģijas institūta prezidents, jūrskolu dibinātājs Kurzemē barons Pauls fon Lilienfelds-Toals (Paul Fromhold, Freiherr von Lilienfeld-Toali, kr. Пауль Фромгольд фон Лилиенфельд-Толь, 1829-1903), Pāvilostas (Paulshafen) izbūvētājs Otto fon Lilienfelds (Otto Friedrich von Lielienfeld), galma kambarkungs, īstenais valsts padomnieks, Arhangeļskas vicegubernators (1902-1905), Penzas gubernators (1910-1914), profesors Ķīles universitātē, barons Anatols fon Lilienfelds-Toals (Anathol Scharl Mauritz von Lilienfeld-Toali, kr. Анатоль Шарль Морис 1865-1931).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Upesmuiža jeb Sakas muiža, (Sackenhausen), Vecbilskas (Alt Bilskenhof), DOles (Dahlen) u.c. muižas.
