Lēvenšterni

fon Lēvenšterni (von Loewenstern, Löwenstern, kr. фон Левенштерн) – vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (Rigemann, Rimann, Rynmann, avotos parādās 1380. gados). Rīgas rātskungs Heinrihs Rīgemans (Heinrich Riegemannn, (?-1576), saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, savukārt tā brāļi ernards, Dītrihs un Palmeds 1596. gadā kļuva par Polijas kroņa dižciltīgajiem. 1650. gadā brāļi Kristofers (?-1658) un Dītrihs (1611-1656) fon Rīdemaņi, par izciliem nopelniem Zviedrijas kroņa labā, saņēma Zviedrijas dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lēvenšterniem (Leijonstierna, Loewenstern), tā aizsākot Lēvenšternu dzimtu. Dītriha pēcnācēji veidoja dzimtas Baltijas atzaru. Viena no tā līnijām 1720. gadā kļuva par baroniem. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.