Stende

Stendes muiža (Gut-Stenden), mūsdienās Dižstende – privātmuiža mūsdienu Talsu novada Lībagu pagastā (pats pagasts veidojies no Stendes, Lībagu un Nurmuižas muižu teritorijām), 57° 12' ziemeļu platuma un 22° 33' austrumu garuma meridiānu krustpunktā, vecā Rīgas-Ventspils lielceļa malā. Ar Stendes nosaukumu zina gan muižu, gan pagastu (līdz 1945. gadam), kan ciemu (1945-1979), gan dzelzceļa staciju, gan mazpilsētu (kopš 1991. gada). Ģeogrāfiski izdala Pastendi (muiža un pagasts), Zlēkstendi (Stendes upes vidustece un teritorija starp Kārgadām un Puzeniekiem), Stendes krogu (6 km no Puzes ezera Stendes upes krastā) un Mazstendi (Jaunmuiža 1,5 km uz dienvidiem no Stendes muižas centra). Kopš 1994. gada pastāv Stendes muiža pārdēvēta par Dižstendi, lai to nejauktu pēc nosaukuma ar Stendes dzelzceļa stacijas ciemu (Renču ciemu), kurš izveidojies pēc 1904. gadā pabeigtās Tukuma-Ventspils dzelzceļa līnijas izbūves un dēvēts par Stendi.

Senākie muižas parka apstādījumi nav saglabājušies. XIX gs. vidū kopā ar jaunās kungu mājas būvi parka ielokā austrumu pusē izveidota lauce un mazāku dīķīšu kaskāde gar iebraucamo ceļu. Dīķa malā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stādīta liepu aleja, kuras turpinājumā mūrēts lokveida tiltiņš savienoja parka ceļu ar mākslīgi veidoto salu. Vēlāk ierīkots šī brīža centrālais celiņš cauri parkam un pastaigu taku turpinājumi. Iršu dārza zonā ierīkoja fon der Brigenu dzimtas kapus, pārapbedot Stendes luterāņu baznīcā glabātos senču šķirstus. Kapsētu apjozis granīta stabiņos iestiprināts vertikālu latu žogs, bet vārtu stabu galos atradušās balta marmora lodes (1927. gadā vietējo iedzīvotāju sadauzītas). Bez muižas dārznieka tika algots arī mežsargs parka teritorijas uzraudzīšanai. Pašā parkā vēl mūsdienās saglabājies atuveni 40 eksotisku koku un krūmu sugu.

Pirmo reizi Stendes nosaukums parādās 1288. gada Teidāna Egles (Talsu Tīdemaņa) lēņa ierakstā. XV gs. starp muižas valdītājiem lēņu grāmatās minēti Markvarts Stekemesis (Marquardt Stekemes, arī die Stekemeste un Kuhmeser). 1510. gada avota minēts, ka lēņu zemes pie Bruņinieku upes (Stendes upīte) kopš 1442. gada esot Ordeņa vasaļa Georga Kurseļa (Korstell, Kursell) valdījumā. 1528. gadā no Georga Kuserla jaunākā šī 5,5, arklu lēņa tiesības atpirka Dobeles un Kuldīgas komtura Gerda fon der Brigena brāļadēls Filips fon der Brigens (Philipp von der Brüggen, ?-1556), līdz 1542. gadam saņemot vēl virkni apkaimes mazo lēņu un apvienojot tos vienā valdījumā.Kopš tā laika Stendes zemes bijušas fon der Brigenu dzimtas valdījumā, vēlāk īpašumā.

Literatūra par šo tēmu

• Draviņš Kārlis. Kurzemē aizgājušos laikos. Atmiņas, nostāst, vērojumi. - Jumava: Rīga, 2000. - 548 lpp.
• Kalmanis Zigurds. Dzimtas nams. Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288.-1920. - Aleksandra Pelēča lasītava: Dižstende, 2004. - 103.-110. lpp. ISBN 9984-9286-9-1