Lidinghauzeni-Volfi
baroni Lidinghauzeni, saukti par Volfiem (vc. Baron Lüdinghausen genannt Wolff, kr. бароны фон Людингаузен-Вольф) - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Voroņežas guberņā. Pirmie Lidinghauzeni-Volfi Kurzemē ieradušies XVI gs. vidū. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes Bruņniecības sola tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils šefers (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes kanclers brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф, 1783-1828); apakšpulkvedis, Varžavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф, 1851-1904)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (Herbergen), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Schaudinn H. Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. - E. Reinhardt: München, 1937. S. 84.
