Kalīfs
Kalifs (ar. خليفة, khalīfah - "pēctecis"; no Khalifat ar-rasul Allah - Dieva Pravieša pēctecis) - visas musulmaņu kopienas hgarīgais vadonis un laicīgais valdnieks (skat. Kalifāts) laikā no 632. līdz 1924. gadam. Pēc pirmajiem četriem vēlētajiem kalifiem (Abubakrs, Omars ibn Alhatabs, Otmans ibn Afans un Ali ibn Abutalibs) tituls kļuva mantojams un uz to kā visu musulmaņu valdnieka statusu pretendēja vairākas monarhu dinastijas. Atkarībā no laika reliģiskajiem uzskatiem, mainījās arī traktējums, kas var būt kalifs un kāds ir tā statuss, piemēram, šiīti uzskata, ka kalifs var būt tikai tiešais Pravieša znota Ali un meitas Fatimas pēcnācējs, savukārt sunnīti pieļauj, ka uz šo titulu var pretendēt jebkurš no seīdiem vai Pravieša tuvāko līdzgaitnieku pēctečiem. Omeijadu un Abasīdu kalifātos kalifs vienpersonīgi apvienoja sevī augstāko laicīgo un garīgo varu. Haridžītiem kalifs bija vēlēts ticīgo kopienas līderis, kura varu ierobežo kopienas sapulce, bet Ēģiptes sultanātā kalifs bija garīgais vadītājs, laicīgo varu atstājot sultāna ziņā, utt.
Literatūra par šo tēmu
- Latviešu valodas vārdnīca: A-Ž. / Atb. red. D. Guļevska. — Avots, Rīga, 1998, 356. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. / red. Baldunčiks J., Pokrotniece K. — Jumava, Rīga, 2005., 641. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
