Mellini
Mellini (Graf Mellin, kr. графы Меллины) – prūšu izcelsmes (Pomerānija) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, Somijas lielhercogistē un tās vācbaltiešu atzars Vidzemes guberņā, kur ieradās XVIII gs. beigās. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Gustavam Mellinam un tā pēcnācējiem brīvkunga titulu. 1696. gadā dzimtas Vidzemes līnija kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem (šī līnija aprāvās 1967. gadā). 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1783. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes baronu titulu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Vidzemes kartogrāfs grāfs Ludvigs Augusts Mellins (Ludwig August Graf Mellin, 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. граф Меллин, Борис Петрович, 1740-1793), dekabrists Nikolajs Mellins (Николай Романович Меллин, ?-?), t.s. Pugačova dumpja apspiedējs, pulkvedis Karls Gustavs Mellins (Меллин Карл Густав, 1746-1794?).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ainažu (Haynasch), Bīriņu (Kolzen), Ozolu (Lappier, 1777-1924), Ārciema (Erkull, 1828-1814) u.c. muižas.
