Saimnieks

Saimnieks - Sociāls staduss, zemniecības austākajam slānim piederīgais. Sākotnēji, dzimtbūšanas laikā muižas zemnieku saimniecības vadītājs, zemes kunga apstiprināts saimniecības galva, kas pārraudzīja sētu jeb mājas - saimes dzīvesvietu, - un organizēja saimes sadzīvi un darbus. Atbildēja par savu saimniecību, saimi, iztiku un nodevām. Sainniekošanas tiesības bija jāatkalpo ar klaušu un nodevu apjomu pēc sētas zemes auglības vērtības un platības apvienojuma formulā: arkls, ½ arkls, ¼ arkls, 1/8 arkls. Vēlāk vērtējums izteikts dālderos un grašos. Nemainīgi nosacīts: cik attiecīgi novērtētā sētā jābūt darba spējīgiem ļaudīm, cik zirgiem, cik liellopiem, cik un kāda labība jāsēj, cik ļauts liniem, cik lielu līduma platību var apgūt šai un citā gadā, kur cirst žagarus un malku. Ja šos noteikumus ievēroja, rentes kontraktu pagarināja uz nākamo periodu. Labi saimniekojot, turējās cerība, ka saimniecība pāries mantojumā – t.i. muižkungs vai īpašnieks neliegs saimnieka vecākajam dēlam dēlam turpināt tēva saimniekošanu, kas visbiežāk arī notika.

XVIII-XIX gs. iegūstot sociālas un ekonomiskas priekšrocības, kā arī tiesības un iespējas izpirkt zemi un sētu, kļūstot tiesiski brīviem, saimnieki ieguva savas saimniecības privātīpašumā. Mūsdienu Latvijas teritorijā šis process norisa XIX gs. vidū, kad veidojās kā atsevišķs sociālais slānis t.s. vecsaimnieki jeb "pelēkie baroni".

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 22. lpp.
• Niedre Uģis. Latvieša sēta : Iespējas. Ieteikumi. Instrukcijas. // Latvijas arhitektūra. Nr.95., 2011. gada jūnijs, 78.-85. lpp.