Akmens laikmets

Akmens laikmets – senākais periods cilvēces vēsturē, kad darbarīki un ieroči bija galvenokārt no akmens, koka un kaula, un aptver laiku no cilvēces kā sugas rašanās (pirms ~3 000 000 g.) līdz metālapstrādes atklāšanai un izplatīšanās sākumam (pirms ~8-9 g.tk. Senajos Austrumos, pirms 6-7 tk. g. Dienvideiropā). Akmens laikmetu iedala agrajā akmens laikmetā (paleolīts), vidējā akmens laikmetā (mezolīts) un vēlajā akmens laikmetā (neolīts).

Mūsdienu Latvijas teritorijā atradumi no paleolīta beigām un mezolīta (Laukskolas apmetne, Pāvilostas apmetne, Osas apmetne, Zvejnieku apmetne). Tie ir Svidras kultūras krama rīki, Kundas kultūras harpūnas,n žebērkļi, bultas, dunči, vedgas. Neolīts te aptver laiku no IV g.tk. līdz II g.tk. pirmajai pusei p.m.ē. Atrasti lipināta māla trauki, kaula, koka un krama zvejas un medību rīki, ieroči, slīpēta akmens cirvji, sīkplastika, ornamentēti rīki.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 116. lpp.