Gebharts Alberts

Alberts Gebharts (Albert Gebhardt, 1896-) dažkārt arī Gebhards – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris

Dzimis 1896. gada 22. oktobrī Rīgā, Heinriha Gebharta ģimenē. Pēc amata litogrāfs.

1918. gada 24. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, dižkareivis. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1560) par to, ka 1919. gada 11. novembrī kaujā pie Nīcgales viens ielauzās sarkanarmiešu baterijas pozīcijā, nogalināja 3 artilēristus un pēc tam aizstāvēja ieņemoto bateriju līdz papildspēku pienākšanai. Atvaļināts 1921. gada 1. martā.

1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1945. gada decembrī Pozenā (mūsd. Poznaņa - Poznań).

Literatūra par šo tēmu

• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 163. lpp.